Ministrijā skaidroja, ka demogrāfiskā situācija, kuras dēļ samazinās militārajam dienestam piemērotā vecuma jauniešu skaits, kā arī ekonomikas izaugsme, kas pašreizējo atalgojumu bruņotajos spēkos padara konkurēt nespējīgu, ir papildu izaicinājums Nacionālo bruņoto spēku personāla komplektēšanai. Lietderīgākais risinājums būtu, ka karavīri, kuru izglītībā un sagatavošanā ir ieguldīti ievērojami resursi, iespējami ilgi paliktu dienestā. Lai to nodrošinātu, AM plāno vairākus priekšlikumus gan sociālo garantiju, gan atalgojuma palielināšanas jomā, lai radītu labvēlīgus apstākļus dienesta turpināšanai.
Viens no būtiskākajiem darbiem, ko pašlaik veic AM un Nacionālie bruņotie spēki, ir karavīru atalgojuma reformas izstrāde, lai jau ar 2016. gadu varētu noteikt karavīru atalgojuma pieaugumu atbilstoši viņu kvalifikācijai. Plānots, ka, īstenojot reformu, algu fonds tiktu palielināts par desmit miljoniem eiro gadā. Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) ir uzdevis izstrādāt konkrētu priekšlikumu līdz gada beigām, jo kvalificētu karavīru aiziešana no profesionālā dienesta novājina bruņotos spēkus un vienlaikus rada papildu izmaksas karavīru sagatavošanai.
Savukārt Rekrutēšanas un jaunsardzes centra direktors Druvis Kleins Latvijas Televīzijas raidījumam Panorāma norādījis, ka jauniešu skaits, kuri piesakās dienestam armijā, visdrīzāk, samazināsies. «Mums jāņem vērā demogrāfiskā statistika, un tā ir nepielūdzama - 2016. gadā mums būs pēdējos 26 gados vēsturiski zemākais skaits jauniešu, kuri būs sasnieguši 18 gadu vecumu,» norādījis D. Kleins. Pieredze rādot, ka nokomplektēt iesaukumus ar šī brīža armijas prasībām atbilstošiem kandidātiem kļūst aizvien grūtāk.
Aug tādu jauniešu skaits, kurus armijā nevar pieņemt redzes, zobu vai muguras problēmu dēļ, tādēļ tas, vai armija pēc diviem gadiem nesāks strauji sarukt, būs atkarīgs no pieprasījuma pēc šiem jauniešiem pārējā darba tirgū. Ja tiktu atjaunots obligātais militārais dienests, armijai ar citiem darba devējiem jākonkurē vairs nebūtu, tomēr Aizsardzības ministrijai šādu plānu pagaidām nav, jo tas radītu daudz citu problēmu. «Mēs nezinām, kāda būtu pašu jauniešu attieksme pret obligāto dienestu, varbūt viņi visi sāktu braukt uz ārzemēm un meklētu iespējas, kā izvairīties,» min Rekrutēšanas un jaunsardzes centra direktors.