Apsardzes milži veido ķēdi
Astoņos no rīta LM administrācijas ēka Liepājā atgādināja ielenktu cietoksni. Uz darbinieku piketu, kurā vēlāk savācās vairāki simti cilvēku, pulcējās pirmie aktīvisti, taču ne jau viņus gaidīja vairāku apsardzes dienestu milži. Šķita, ka viņi gaida Kirova Lipmana pārstāvjus, kuri izskatījās manāmi satraukti. «Nebūtu nekāds brīnums, ja mēs pēkšņi iestrēgtu liftā, te visādi var gadīties,» pa kāpnēm dodoties uz akcionāru sapulces telpu, Dienai piebilda viens no K. Lipmana pārstāvjiem Mārtiņš Krieķis, kamēr otrs - zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks - sparīgi kārtoja papīrus, lai Lipmana puses pārstāvji tiktu iekšā akcionāru sapulces norises vietā. Lipmana pārstāvjus, kā novēroja Diena, apsardze kratīja īpaši centīgi. Ceļš uz sapulci veda caur metāla detektoru, tad somu pārbaude, mobilos tālruņus, datorus un diktofonus atstājot īpašās iepriekš sagatavotās aploksnēs, pretī saņemot numuriņus kā ģērbtuvē.
Daudzie Lipmana pārstāvji
Lai nodrošinātu žurnālistu klātbūtni akcionāru sapulcē, K. Lipmans izmantoja savdabīgu paņēmienu, pilnvarodams žurnālistus pārstāvēt nenozīmīgu viņa akciju daudzumu šajā sapulcē, mediju pārstāvjiem iedvešot pārliecību, ka tikai katram no viņiem atsevišķi būs šāda ekskluzīva iespēja piedalīties un tieši vērot slēgtās akcionāru sapulces norises gaitu.
Taču nebija ilgi jāgaida, kad LM akcionāru sapulces telpa pildījās jau ar veselu bariņu šādu īpatnēju žurnālistu «Lipmana pārstāvju», kas vienlaikus pārstāvēja virkni vadošo Latvijas mediju. «Arī tev piedāvāja «ekskluzīvu» iespēju piedalīties šajā sapulcē?» smiedami, bet nedaudz vīlušies, cits citam jautāja žurnālisti, kuru te bija patiešām daudz un kuri pat aktīvi piedalījās LM akcionāru balsojumā, cits citu gan uzmanot, lai žurnālistikas ētikas vārdā nodotu tukšas un neaizpildītas balsošanas biļetenu zīmes. Kaut, protams, mikroskopiski niecīgs akciju daudzums šajā sapulcē neko neizšķīra.
Vētrainā akcionāru sapulce
Sapulces norises kārtību diktēja vairākuma akcionāru apvienība, kuri noteica arī darba kārtību, kurā zem punkta «dažādi» bija paslēpts būtisks jautājums par padomes maiņu, nosakot jaunievēlētās padomes sēdi desmit minūtes pēc akcionāru pilnsapulces beigām. Jau akcionāru sapulces laikā, kura pagāja, apmainoties dzēlībām starp valdes pieaicināto advokātu Mārtiņu Kvēpu un Lipmana advokātiem, Lipmana pārstāvji skaļi apšaubīja šādu soļu tiesiskumu, bet nedaudz vēlāk Lipmans atkāpās no amata jaunievēlētajā padomē, līdz ar to padome jāpārvēl. Jaunajā uzņēmuma padomē bija ievēlēts K. Lipmans, līdzšinējais LM padomes loceklis Guntis Vilnītis. No jauna padomē ievēlēts LM galvenais inženieris Egils Kupšis, galvenā ekonomiste Benita Imbovica, jurists un maksātnespējas administrators Ainars Kreics, kādreizējais policijas darbinieks Genādijs Atujevs.
«Kā var būt tā, ka noveda praktiski līdz bankrotam rūpnīcu, valsts samaksāja praktiski visus parādus, kas bija saistīti ar garantijas vēstuli, un neviens no valsts puses nav pārstāvēts jaunievēlētajā padomē? Kā tā var būt?» retoriski jautā Dienas sazvanītais K. Lipmans, kurš pats akcionāru sapulcē nepiedalījās, bet viņu pārstāvēja dēls Filips Lipmans un advokāti.
Atrodas arī Zaharjins
Svētdienas vakarā dažos medijos izplatījās baumas, ka S. Zaharjins akcionāru sapulcē nepiedalīsies, jo redzēts lidostas izlidošanas zonā. Izrādās, Zaharjina kungs tiešām ir izlidojis, lai tiktos ar investoru, kā viņš paskaidroja Dienai, taču atgriezies un piedalījās sapulcē.
S. Zaharjins Dienai sacīja, ka «rūpnīca ir absolūti darboties spējīga, bet cehu priekšnieki pastāvīgi kontrolē un uztur tehniku un neviens no vadošajiem speciālistiem nav iesniedzis atlūgumu». S. Zaharjins uzskata, ka investoru piesaiste ir reāla, bet sadarbība ar kreditoru klubu, kuras līderis ir valsts, kas tikko LM vietā samaksāja kredīta pamatsummu itāļu bankai Unicredit 67,46 miljonu latu apmērā, esot «konstruktīva».
Revidents būs Coopers
Tomēr piekāpjoties K. Lipmana iepriekš izteiktajam ierosinājumam, ka uzņēmuma auditoram jābūt kādam no lielā starptautisko auditorfirmu četrinieka firmām, akcionāru sapulce zvērināta revidenta funkcijas uzticēja firmai PricewaterhouseCoopers.
Pēc uzņēmuma valdes ierosinājuma akcionāru sapulce apstiprināja 2013. gada budžetu, kurā ieņēmumi ir 187,2 miljoni latu, izdevumi 220,3 miljoni, bet zaudējumi - 33,1 miljons latu, kas turklāt būs, «ja uzņēmums turpinās darbu», kā akcionāru sapulcē uzsvērti ironiski piebilda uzņēmuma galvenā ekonomiste Benita Imbovica, ar to laikam liekot domāt, ka, uzņēmumam apstājoties pavisam, zaudējumi būtu vēl lielāki.
Tomēr LM valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs Dienai apgalvo, ka uzņēmuma produkcijas kārotāji šobrīd «stāv rindā, bet piedāvā smieklīgu cenu un domā, ka mēs viņiem produkciju pārdosim par šo cenu», vienlaikus izsakot pārliecību, ka «Liepājas metalurgs turpinās darbu, jautājums tikai - kad».