Atlīdzība audzēta uz papildu un virsstundu darba rēķina. Finanšu ministrijā (FM) finansējums piemaksām pērn salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 46%, bet Ekonomikas ministrijā - par 460%. Valsts kontroliere pārmet, ka darba apjoms, ko darbiniekam vajadzētu veikt ierastajā darba laikā, noformēts arī kā virsstundu darbs un tādējādi ir atrasts likumīgs veids, kā paaugstināt darbinieku atalgojumu. Ministrijas VK pārmetumus noraida.
VK pārbaudēs dažās ministrijās atklājusi, ka piemaksas izmaksātas par amatu aprakstos noteikto pienākumu veikšanu, kas liecina par nepilnībām izveidotajā VAS un institūciju darba organizācijā. VK norāda, ka, piemēram, FM piemaksās par virsstundu darbu pērn pēdējā ceturksnī izmaksāti 85% no visām 2010. gada laikā izmaksātajām piemaksām. FM skaidrojusi, ka tas cita starpā saistīts ar darbu pie 2011. gada budžeta izstrādes, taču tas VK ieskatā ir FM pamatdarbības uzdevums. Nav saprotams, ka tieši FM, kas ir atbildīgā iestāde, lai VAS strādātu efektīvi, pati šādā veidā apiet noteikto kārtību, teica I. Sudraba, norādot, ka ir ministrijas, kur vispār nepastāv virsstundu darbs un attiecīgas piemaksas.
FM gan pauž neizpratni, kādēļ VK īpaši izceļ faktu, ka virsstundās veiktais darbs ir tas pats, kas minēts darbinieku amata aprakstos. Virsstundu darbu darbinieks veic virs normālā darba laika un līdz ar to tieši atbilst amata aprakstā noteiktajam, norāda FM. «Tā kā piemaksa par virsstundu darbu ir likumā paredzēta iespēja un neaizpildīto štata vietu dēļ FM veidojās algu fonda ietaupījums, darbiniekiem tika apmaksāts reālais virsstundu darbs,» Dienai norādīja FM pārstāve Baiba Melnace. EM pērn būtiski pieaugušās izmaksas par virsstundu darbu skaidro galvenokārt ar ministrijas darbinieku darbu ārpus darba laika Latvijas dalības starptautiskajā izstādē World Expo 2010 sagatavošanai u. c.
I. Sudraba sacīja, ka vēl VK revīzijās konstatējusi virkni neatbilstību dažādu iestāžu pārskatos, kas nesniedz pilnīgu priekšstatu par patieso ainu. Konstatēti arī nepamatoti avansa maksājumi astoņās iestādēs. Proti, gada beigās pāri palikušie resursi ieskaitīti nevis valsts kasē, bet avansā pārskaitīti iedzīvotāju un sociālā nodokļa samaksai nākamajā gadā.
Par būtiskākiem iespējamiem tiesību normu pārkāpumiem VK vērsusies prokuratūrā, lūdzot izmeklēt iespējamās nelikumības kopumā sešās institūcijās. VK ir aizdomas par iespējamu prettiesisku operatīvo līdzekļu izmantošanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), teica I. Sudraba. Viņa gan neatklāja lietas detaļas, jo tā esot klasificēta informācija. KNAB priekšnieka vietniece korupcijas apkarošanas jautājumos Juta Strīķe ir guvusi VK apstiprinājumu, ka viņas atbildībā esošajā korupcijas apkarošanas blokā pārkāpumi nav konstatēti.
VK pārbaudēs arī konstatējusi iespējamu ES platības maksājumu izkrāpšanu Lauku atbalsta dienestā, Valsts policijā noslēgtos tiesiski nepamatotos līgumus ar pašvaldībām par samaksas iekasēšanu administratīvo pārkāpumu izskatīšanā. Lūgts vērtēt arī Kultūras ministrijas (KM) iespējamo bezdarbību, neizvērtējot sekas valsts aģentūras Jaunie trīs brāļi (J3B) rīcībai, slēdzot vienošanos ar SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums (JAU) par Laikmetīgās mākslas muzeja meta un teritorijas detaļplānojuma izstrādi. Tā rezultātā JAU vērsies tiesā pret valsti par 0,53 miljonu latu piedziņu.
Vēl prokuratūrai lūgts vērtēt iespējamu nepamatotu degvielas izmantošanu Centrālajā zemes komisijā, kā arī Jūrniecības koledžas vadītāja rīcību, slēdzot līgumu ar savu dēlu.