Dienesta pārbaudi pēc Zolitūdes traģēdijas NMPD sāka par iespējamu informācijas noplūdi, norādot, ka no darbinieka e-pasta trešajām pusēm nosūtītas vēl neprecizētas ziņas par it kā bojāgājušajiem, kuru vidū bijusi informācija arī par dzīviem cilvēkiem. Pēc sāktās pārbaudes pret M. Šicu gan uzvirmoja asas diskusijas, vai un kad jāpublicē šādās traģēdijās bojāgājušo vārdi. Sākotnēji atbildīgās amatpersonas uzsvēra, ka viņiem šādu tiesību neesot, un tikai pēc tam, kad internetā tika publicēts neoficiāli noplūdinātais saraksts, bojāgājušo vārdi tika publiskot arī oficiāli. No amata atstādinātais NMPD pārstāvis M. Šics Dienai toreiz skaidroja, ka vēlējies sniegt cilvēkiem skaidrību.
Tagad viņa atjaunošanu amatā NMPD Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša skaidro ar to, ka beidzies atstādināšanai no amata pieļaujamais triju mēnešu termiņš. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka pārbaude par šo lietu turpinās. Lai to varētu noslēgt, tiek gaidīti paša M. Šica komentāri. Vai amatā atjaunotajam NMPD direktora vietniekam līdz pārbaudes beigām darbā ir kādi ierobežojumi, I. Bukša nemācēja teikt.
M. Šics iepriekš aģentūrai LETA sacīja, ka no izmeklēšanas komisijas saņēmis divas vēstules - vienā aprakstīti viņa padotībā esošo NMPD struktūrvienību iekšējā audita rezultāti un viņš aicināts skaidrot tajā secināto, bet otrā - lūgts personīgi ierasties dienestā pēc komisijas atzinuma Zolitūdes traģēdijas lietā.
Jāatgādina - pēc traģēdijas arī Tieslietu ministrija atzina, ka informācijas publiskošana par bojāgājušajiem, lai mobilizētu sabiedrību ātrākai katastrofu seku likvidēšanai un palīdzības sniegšanai tuviniekiem, likumā nav aizliegta. Vienlaikus ministrija uzsvēra, ka šāda informācija publicējama tikai pēc mirušo personu nāves fakta konstatēšanas un identificēšanas.