Baraks Obama neapšaubāmi prot grūtos mirkļos aizkustināt un saliedēt nāciju, maģisks bija uzrunas brīdis, kad viņš vienu pēc otra nosauca Ņūtaunas apšaudē bojā gājušo bērnu vārdus. Obamas sēru runa ar katru traģisko atgadījumu kļūst arvien labāka, kamēr kaujas ieroču pieejamība civilistiem paliek nemainīga.
Diskusija pēc apšaudēm ar lielu upuru skaitu vienmēr attīstās pēc līdzīgas shēmas, kuru varētu iedalīt trijās fāzēs - uzreiz pēc notikumiem amerikāņu tauta ir šokā, tad seko asa atbalstītāju un pretinieku diskusija attiecībā uz stingrākiem ieroču likumiem, līdz beidzot sarunas nogrimst plašajā ziņu jūrā un zaudē aktualitāti, tā arī nepanākot izmaiņas. Vai kāds vēl atceras vasaras Džokera tēla atdarinātāju Betmena filmas pirmizrādē Auroras pilsētā ASV? Apšaudes bilance bija 12 nogalinātie un 58 ievainotie. Amerikāņi redzēja līdzjūtīgu prezidentu ar vardarbību nosodošu runu, kurā, līdzīgi kā šoreiz, tika konstatēts, ka ar ieročiem saistītajā likumdošanā kaut kas ir jāmaina. No saprātīgās atziņas beigās palika pāri tikai čiks.
Lai arī ASV ik gadu no šaujamieroča raidītas lodes mirst aptuveni 30 000 cilvēku, kas ir lielāks skaits par amerikāņu pusē kritušajiem karadarbības zonās, aptuveni puse sabiedrības šaujamieroča nēsāšanu uzskata par demokrātijas un brīvības izpausmi un neatņemamu savas dzīves sastāvdaļu, šīs tiesības kā nekā tiek garantētas 1791. gada Konstitūcijas otrajā pielikumā. Laiki mainījušies, ieradumi palikuši.
Lieki piebilst, ka arī ieroču ražotāju pārstāvji savu darbiņu ir labi padarījuši. Šajā brīdī mazāk pārsteidz valdības neieinteresētība pēc pārmaiņām, lielāku izbrīnu raisa pašu Ņūtaunas iedzīvotāju izteikumi par ieroču turēšanas ierobežojumiem tikai dažas dienas pēc slaktiņa. Viņu viedokļi uzskatāmi demonstrē, cik dziļi amerikāņu prātos ir iestādītas ieroču propagandas šķībās frāzes. Kāda skolniece pauda viedokli, ka ne jau ierocis nogalinot cilvēku, bet gan cilvēks nogalinot cilvēku. Savs graudiņš taisnības jau šajā lobistu folklorā ir, tomēr, ja slepkava Adams Lanza notikuma vietā būtu ieradies ar bisi vai mazkalibra pistoli, sekas būtu pavisam savādākas. Kā būtu, ja iepriekš nesodītais «Olaines dūrējs» varētu tik viegli tikt pie šaujamieroča, kā tas ir ASV? Iespējams, ka tad arī Andrim Bērziņam tagad būtu jāsastopas ar kārtējo oratorisko izaicinājumu.
Aktuālā Demokrātu partijas likuma iniciatīva paredz vienīgi kaujas ieroču tirdzniecības ierobežošanu, tomēr daudzi mazpilsētā aptaujātie iedzīvotāji reaģē uz debatēm par šaujamieročiem tā, it kā valdības plāns būtu atņemt katru plaukšķeni un atstāt viņus pavisam neaizsargātus. Arī šeit ir manāms Nacionālās šaujamieroču apvienības pirksts, kas ir pasaules ietekmīgākā šaujamieroču lobētāju organizācija.
Kaut arī ASV pusotra gadsimta garumā savā teritorijā nav pieredzējusi reālu karadarbību, tās pilsoņiem civilā īpašumā ir aptuveni 200 miljoni šaujamieroču, kas to padara par pilsoņu karam vislabāk sagatavoto nāciju pasaulē. Nespējā iet kopsolī ar laiku amerikāņi paši sevi ir padarījuši par saviem ķīlniekiem.