Žurkas pie kodolieročiem
Kopš deviņdesmito gadu sākuma Savienotās Valstis savu kodolarsenālu samazinājušas par 85%, un pašlaik to rīcībā ir 7300 kodolgalviņu, no kurām kaujas gatavībā ir 4804, liecina ASV valdības dati. Salīdzinājumam - 1967. gadā amerikāņu kodolarsenālu veidoja 31 tūkstotis kodolgalviņu.
ASV atomieroči ir novecojuši, jo to vidējais vecums ir 27 gadi, un kodolizmēģinājumi pēdējoreiz notikuši 1992. gadā. Pagājušajā mēnesī ASV Aizsardzības departaments publicēja ziņojumu, kurā teikts, ka kodolieročus apkalpojošā infrastruktūra un personāls ir nožēlojamā stāvoklī. Laikraksts The Los Angeles Times raksta, ka Pantex kompleksu Teksasā, kas ir vienīgā vieta ASV, kur saliek un izjauc kodolieročus, apsēdušas žurkas, kas nereti par guļvietu izvēloties datora klaviatūru.
Pašreizējā ASV valdība gatava atvēlēt 60 miljardu dolāru (48 miljardi eiro), lai radītu jaunas kodolgalviņas, kas būtu savietojamas ar komponentiem no vecajiem ieročiem. Atomeksperti šos ieročus izsmejoši nodēvējuši par «frankenbumbām».
Ietekmīgas militārpersonas, zinātnieki un politiķi uzstāj, ka amerikāņiem ir jāsāk darbs pie jaunas paaudzes atomieročiem. «Mums viss ir jāsāk pilnīgi no jauna,» pārliecināts Dons Hikss, kurš ASV prezidenta Ronalda Reigana laikā vadīja Aizsardzības departamenta stratēģisko ieroču programmu. «Mums ir tik daudz bagātinātā urāna un plutonija, ko mēs varam izmantot jaunas paaudzes ieročos.»
Zinātnieki uzsver, ka ASV varētu izstrādāt jaunus kodolieročus bez to izmēģināšanas. Amerikāņu rīcībā ir pasaulē lielākais testu datu arhīvs, kurā atrodams milzīgs informācijas apjoms par vairāk nekā 1000 pagātnē veiktajiem kodolizmēģinājumiem.
Jaunu kodolieroču radīšana būtu milzīgs slogs ASV budžetam, jo aplēses liecina, ka tam desmit gados būtu nepieciešami 355 miljardi dolāru (285 miljardi eiro).
Brīdina Krieviju
ASV apsverot iespēju Eiropā atkal izvietot kodolieročus, jo Krievija esot pārkāpusi Līgumu par vidēja un maza rādiusa raķešu likvidāciju (INF) un Līgumu par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā (CFE).
1987. gadā, noslēdzot INF, Vašingtona un Maskava apņēmās neuzglabāt, neražot un neizmēģināt uz zemes bāzētās ballistiskās un spārnotās raķetes ar vidēju darbības rādiusu - no 1000 līdz 5500 kilometriem - vai mazu darbības rādiusu - no 500 līdz 1000 kilometriem.
ASV Aizsardzības ministra vietnieks Braiens P. Makeons pagājušajā nedēļā izteicās, ka ar kodolgalviņām aprīkojamu spārnoto raķešu izvietošana Eiropā ir viena no Vašingtonas militārajām opcijām, ja Krievija neievēros INF.
Savukārt ASV valsts sekretāra vietniece ieroču kontroles un starptautiskās drošības jautājumos Roza Gotmillere mīkstināja B. P. Makeona izteikumus, apgalvojot, ka Savienotās Valstis neplāno izstāties no INF, tomēr turpinās izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai tā atkal ievērotu vienošanos. Tas tikšot darīts, liekot lietā diplomātiju, ekonomiskās sankcijas un «militārus pretpasākumus».
Vašingtona oficiāli pirmo reizi par Krievijas pārkāpumiem paziņoja jūlijā, kad tika publicēts ASV Valsts departamenta ikgadējais ziņojums par ieroču kontroles līgumu ievērošanu.
Dokumentā teikts, ka Krievija izmēģinājusi jaunu uz zemes bāzētu spārnoto raķeti. Tomēr jau agrāk izdevums The New York Times ziņoja, ka Krievija 2008. gadā sākusi raķešu izmēģinājumus. Krievija to kategoriski noliedz.