Šūmana interese par savu nacionālo piederību, visticamāk, nebūtu dzimusi, ja viņš nebūtu devies uz Eiropu. «Es izaugu visai liberālā Jaunanglijas daļā un 18 gadu vecumā devos uz Ņujorku, lai stātos universitātē,» viņš stāsta intervijā žurnālam FOAM International Photography Magazine. «Nekad neesmu bijis pārāk reliģisks, patriotisks vai resns. Nekad neesmu dzīvojis piepilsētā, spēlējis amerikāņu futbolu, devies uz randiņu ar karsējmeiteni, turējis rokā uzlādētu ieroci. Taču, kad devos uz Lielbritāniju, es pārliecinājos, ka tiklīdz sāku runāt, cilvēki uzreiz manī saskatīja primāri amerikāni, piedēvēja man minētās un daudzas citas klišejas un secināja, ka mana izcelsme, dzīves pieredze un pasaules redzējums lielā mērā grozījās ap šīm klišejām.» Tas bija 2004. gada sākumā - tikai gadu kopš ASV invāzijas Irākā, un Džordžs Bušs bija pārvēlēšanas procesā.
Šūmans sākotnēji jutās ļoti neērti, mulsi un mēģināja aizstāvēties pret šo viņam piedēvēto amerikānismu, jo viņu pašu bija dziļi apbēdinājuši tā laika politiskie notikumi un virziens, kurā Buša vadītā Amerika devās. Vēlāk fotogrāfs saprata, ka viņš savu izcelsmi var izmantot savā labā, un viņu sāka fascinēt amerikānisms kā ideja un jautājums, kāda Amerika izskatās caur ārzemnieku acīm. Tā Šūmans nolēma ķerties klāt fotoprojektiem, kuros iztirzā ASV tēlu. Spīķeros skatāmā izstāde Reiz Rietumos (nosaukums aizgūts no Serdžo Leones filmas Once Upon a Time in the West) ir iecerēta kā pirmā daļa šo darbu sērijā.
Fotogrāfs bija reiz dzirdējis, ka Serdžo Leones vesternu dekorācijas joprojām bija atrodamas kaut kur Spānijas tuksnesī. Viņš tās iztēlojās kā laika zoba skartas norietošās amerikāņu impērijas drupas. Nokļuvis tur, viņš saprata, ka lietas būtība ir daudz sarežģītāka. «Pirmkārt, neraugoties uz faktu, ka šīs dekorācijas simbolizēja fundamentāli amerikānisku žanru, tām faktiski nebija nekāda sakara ar Ameriku - tās bija uzbūvējis itāļu režisors diktators Franko Spānijā,» uzsver Ā. Šūmans. «Tās pat nav īstas drupas, bet lētas un paviršas arhetipiskas, mitoloģiskas un pilnīgi fiktīvas «Amerikas» dekorācijas.» Viņaprāt, tas atklāj Ameriku kā impēriju, kas ir kolonizējusi un iekarojusi ne tik daudz fiziskā, cik ideoloģiskā un kulturālā izpratnē.