Pagājuši četri mēneši kopš uzvaras Eiropas čempionātā Barselonā. Emocijas rimušas, un laikam atkal iestājusies darba rutīna?
Pēc Barselonas vēl mēģināju startēt, bet man bija ļoti grūti atrast motivāciju. Tobrīd patiešām nodomāju, kas ar mani notiks, kā es varēšu saņemties, lai vēl divus gadus trenētos. Izrādījās, nav tik traki. Izdomāju atpūsties divas nedēļas, bet jau pēc desmit dienām man gribējās skriet. Atsāku treniņus. Kad jau aizbraucu uz Ameriku, tad vispār problēmu vairs nebija. Tur viss ir perfekti sakārtots, apkārt profesionāli cilvēki, un par motivācijas trūkumu vairs nevarēja būt runas.
Nav pamata bažām, ka varētu sekot kritums?
Protams, esmu dzirdējusi runas, ka sasniegt virsotni ir vieglāk nekā tajā noturēties. Kā būs sacensībās, es nezinu, bet treniņprocesā testi rāda, ka ar manu gatavību viss ir kārtībā. Slodzes un treniņu apjomu īpaši neesmu mainījusi, un pagaidām izskatās, ka vecā sistēma darbojas labi.
Zinot, ka Eiropas čempiona titulam tevi sagatavoja Krievijas treneris Jevgeņijs Terovanesons, izskanēja pieņēmums, ka turpmākā sadarbība ar viņu varētu būt apdraudēta. Krievi negribēs, lai Terovanesons Maskavā gatavo vietējām tāllēcējām konkurenti, kura spējīga atņemt medaļu visaugstākās raudzes mačos?
Kā īsti būs, es tiešām nezinu. Pēc uzvaras Eiropas čempionātā Maskavā esmu trenējusies tikai pāris nedēļu un arī nomaļus no pārējiem atlētikas zālē. Divus mēnešus es pavadīju treniņnometnē Amerikā. Treneris Terovanesons mani ļoti cenšas aizsargāt. Ar viņu par šo tēmu centos runāt, vaicāju - vai jums, trener, tagad nebūs problēmu, bet atbildi tā arī nesaņēmu. Zinu, ka viņš tāpat neteiks patiesību. Krievijas izlasē tā ir ierasta prakse - pirms olimpiskajām spēlēm rēķināt, kuros sporta veidos jāizcīna medaļas. Sieviešu tāllēkšana ir tajā sporta disciplīnu kategorijā, kur medaļām noteikti jābūt. 2004. gada spēlēs Atēnās krievietes aizņēma visu olimpisko pjedestālu.
Varbūt tiks izteikts piedāvājums pieņemt Krievijas pilsonību?
Nedomāju, ka viņi izšķirsies par tādu soli. Iespējams, arī nojauš, ka atbilde būs noraidoša.
Pasaules 2010. gada rangā trīs vadošās vietas aizņem Krievijas tāllēcējas. Viņas arī trenējas pie Terovanesona?
Nē, katrai no viņām ir savs treneris. Ar mani kopā manēžā trenējas ranga otrais numurs Darja Klišina, bet viņai ir cits treneris. Man gan tagad vairāk prātā ir trīssoļlēkšana, nevis tāllēkšana.
Esi izlēmusi mainīt specializāciju?
Ziemas sezonā tik tiešām mana prioritāte būs trīssoļlēkšana. Esmu aizvadījusi jau pāris tehnisko nodarbību, un treneris ir ļoti apmierināts. Viņš saka, ka klāt vēl nākšot spēks un tad būšot pavisam labi. Ar trīssoļlēkšanu man visu laiku ir bijis kā ar labu filmu, kad disks ir iegādāts, bet nav laika to noskatīties. Tā man visu laiku nav bijis laika, lai es sevi pa īstam realizētu trīssoļlēkšanā. Beidzot šī iespēja ir radusies, jo vienubrīd bija doma pat vispār atteikties no startēšanas ziemā. Treneris iedrošināja, kāpēc gan lai es nepamēģinātu trīssoli.
Nav bažu, ka, šaujot pa diviem zaķiem, abi var aizbēgt?
Pilnīgi un noteikti ne. Eiropas čempionāts telpās nekotējas tik augstu kā sacensības vasarā, turklāt man nav saistību ne pret vienu, ka man telpās jāuzrāda konkrēts rezultāts. Un galu galā es trenējos ne jau augstu mērķu dēl, bet gan tāpēc, ka man vieglatlētika patīk.
Eiropas čempionātā telpās martā Parīzē startēsi trīssoļlēkšanā?
Jā, un pēc tam vasarā atkal ir doma pievērsties tāllēkšanai. Ar treneri vienubrīd pat apsvērām ideju ziemas sezonu pilnībā izlaist, bet tā var arī izlaisties, tāpēc ziemas sezonas eksperiments būs trīssoļlēkšana.
Kad plānots pirmais starts?
7. janvārī Kuldīgā. Tas patiešām būs eksperiments.
Kas pierunāja no Maskavas braukt uz Kuldīgu?
Mana draudzene Ieva Zunda. Viņa man ir daudz palīdzējusi, jo īpaši, kad atsāku treniņus pēc dēla piedzimšanas, gan morāli, gan palīdzot nokļūt Portugāles klubā. Neliels risks jau būs, jo Kuldīgā startēšu janvāra sākumā, bet Eiropas čempionāts telpās būs tikai martā. Pa vidu būs pāris maču, kuros startēšu arī tāllēkšanā, jo organizatori vēlas mani redzēt dalībnieku pulkā.
Par medaļu Eiropas čempionātā telpās trīssoļlēkšanā esi domājusi?
Es pat nezinu, tā nopietni laikam ne. Mans personiskais telpās ir 13,89 metri. Medaļai vajadzētu pietikt ar rezultātu 14,30 metru. Potenciāls man ir trīssoļlēkšanā, jautājums tikai, vai pietiks laika to realizēt.
Kas tik labs ir Amerikā, ja uz turieni brauci jau trešo reizi?
Izveidotais sporta centrs ir domāts profesionāļiem. Pārsvarā tur starpsezonā trenējas beisbolisti un amerikāņu futbola spēlētāji. Speciālā programma ir noderīga ikviena sporta veida pārstāvjiem, jo pirms sezonas «ieliek» patiešām labu fizisko bāzi. Ļoti labas ir fitnesa nodarbības un kardiosistēmas treniņi, kuros trenē sirdi un nostiprina ķermeņa vidusdaļu. Skriešanas treniņos katra kustība ir piefiksēta un visu parāda kā palēninātā filmā. Treneris mani ir mudinājis, lai es piefiksēju vingrinājumus, kurus mēs pēc tam varētu izpildīt Maskavā. Man gan šķiet, ka Amerikas lielākais labums ir kopējā sistēmā. Ja kaut ko pārnestu uz citurieni, šaubos, vai būtu vēlamais efekts.
Vienai nebija garlaicīgi?
Šoreiz biju kopā ar ģimeni. Uz Ameriku devās arī mans dēliņš Marks, mamma un vēl arī tante, jo dēliņš mums tāds nemierīgs.
Tēti viņš arī redz - Ufas Salavat Julajev hokejistu Pjotru Ščastļiviju?
Ļoti reti, bet tās reizes ir īpašas. «Papa» viņš vēl nesaka, bet «kļušķa» (tulk. - nūja) gan.
Cik bieži sanāk Ufā būt?
Tagad nav sanācis, jo nesen kā atgriezos no Amerikas. Vīram bija brīvdienas, un viņš bija atbraucis pie mums uz Maskavu. Ziemassvētkos KHL čempionātā atkal ir spēles, toties Jauno gadu gan sagaidīsim visi kopā.
Latvijas vieglatlētiem bez nopietna finansiālā atbalsta Amerikas programma laikam jau nebūtu pa kabatai?
Tas nav lēti, bet mans uzskats ir tāds, ka sports arī ir bizness. Ja gribi gūt vēlamo rezultātu, vispirms ir jāiegulda darbs un nauda. Tas ir arī risks, jo nav garantijas, ka pēc tēriņiem būs rezultāts. Manā gadījumā risks ir atmaksājies.
Cik maksā Amerikas programma?
Trenerim jāmaksā 600 ASV dolāru nedēļā, ja ir nodoms trenēties vienu reizi dienā. Ja divas reizes, tad 980 dolāru. Protams, jārēķinās ar dzīvošanas, ēšanas un transporta izmaksām, lai nokļūtu Amerikas sporta bāzē, tomēr es jebkuram Latvijas sportistam ieteiktu šo iespēju izmantot.
Pēc uzvaras Eiropas čempionātā saņem atbalstu arī no Latvijas Olimpiskās vienības?
Tagad tikai būs runāšana par turpmāko sadarbību.
Vasarā nopietni gatavosies pasaules čempionātam Korejā?
Papētīju meiteņu rezultātus tāllēkšanā un secināju, ka praktiski nevienai vairākus gadus pēc kārtas nav augstu rezultātu. Galveno akcentu gribu likt uz 2012. gada olimpiskajām spēlēm Londonā. Tas gan nenozīmē, ka šosezon es došu sev atlaides. Trenēšos ar pilnu atdevi un tad jau skatīšos, kas sanāks.