Andris Jozēns ienāca teātrī 1978. gadā kā viens no pirmā «Valmieras teātra kursa» absolventiem. Jau studiju laikā Ž. P. Sartra darbā Mirušie bez apbedīšanas viņš pārsteidzis ar savu neparasto, trauslo garīgumu. Andrim Jozēnam bija dabas dotas dāvanas iemiesot romantisko varoni, kurš spēj ne vien mīlēt, bet arī aizstāvēt savu mīlestību augstu ideālu vārdā, turklāt viņa varoņus padarīja neaizmirstamus viņa muzikalitāte un balss. Šādu lomu Andrim Jozēnam neilgajā daiļrades ceļā bijis daudz: Orfejs Ž. Anuija lugā Eiridike, Visvaldis Bruņinieks V. Arro Piecas romances vecā mājā (1983), Brusubārda A. Brigaderes lugā Princese Gundega un karalis Brusubārda (1989) Māras Ķimeles režijā, Harolds K. Higinsa, Ž. K. Karjēra Haroldā un Modā (1978), Parāds K. Sajas O. Klemens! (1979), Klifords Dž. Masterofa Kabarē (1987), Mazganītis Raiņa Daugavā (1988) Valentīna Maculēviča iestudējumā. Dziļā emocionalitāte bija Andra Jozēna spēks, taču tā izrādījās arī viņa vājums. Vairākkārt nācis un gājis, aktieris uz visiem laikiem pameta teātri 1992. gadā, tā arī nepiepildījis līdz galam savu mākslinieka sūtību, tomēr atstājis darbabiedriem un kursabiedriem atmiņas par savu gaišo personību.
Atvadīšanās no Andra Jozēna sestdien, 28. maijā, pulksten 16.00 Rubenes kapos.
Valmieras Drāmas teātris