Varas pārstāvji parasti centušies pie tās turēties visiem līdzekļiem. Viens no politiķu un ierēdņu mierīgas dzīves lielākajiem draudiem arvien bijis mediju nesaprotamā un apgrūtinošā uzbāzība. Šī kaitinošā ceturtā vara reizēm tik ļoti apdraud tautas kalpu nesavtīgo rīcību, ka pat demokrātiskās ES dalībvalsts (Ungārijas) likumdevēji sadomāja žurnālistiem «piegriezt skābekli».
Kaimiņvalstī Krievijā jau sen ar neatkarīgajiem medijiem neceremonējas. Atsēdējis kolonijā nometinājumā divas trešdaļas no gada un deviņu mēnešu piespriestā soda, pirmdien pirms noteiktā termiņa tika atbrīvots bijušais Tatarstānas prezidenta preses sekretārs Ireks Murtazins. Bargais sods, visiem par pārsteigumu, žurnālistam tika piespriests par apmelošanu un naida kurināšanu. Cietējs - sociālā grupa vārdā «vara». Tiesas visādi zemojās līdztiesīgā pilsoņa prezidenta priekšā, arī liedzot procesā piedalīties nevēlamiem žurnālistiem. Tikai pateicoties notiesātā advokāta prasmei un paša ieslodzītā juridiskajai izglītībai, par izdomātiem tika atzīti kolonijas vadības izteiktie rājieni žurnālistam, un nebija iespējams viņu nosūtīt «pāraudzināšanai» uz vispārējā režīma koloniju. Tādēļ kā nožēlojama liekulība uztverams Krievijas nosodījums baltkrievu varas izrīcībām pēcvēlēšanu laikā.
Arī tur nākas «netaisni ciest» mūsu otras Austrumu kaimiņvalsts varenajiem. Tā kā rokas par īsu, lai atmaksātu ES un ASV par ieviestajām sankcijām pret tiem, kuri līdzdalīgi opozicionāru vajāšanā, atliek vien piedraudēt no ieslodzījuma jau atbrīvotajiem: ar masu medijiem kontaktēties nav vēlams, bet «kas ienāk prātā» (lasi: patiesības) runāšana novedīs pie ļoti smagām sekām. Oficiālā Minska ne tikai no sankcijām nebaidās un neko nenožēlo, bet arī atsākusi opozicionāru pārmeklēšanu un pratināšanas.
Diemžēl Ungārijas piemērs liecina, ka tieksme jebkuriem līdzekļiem palikt pie varas nav atkarīga no valsts ģeogrāfiskā novietojuma. Savukārt Ēģiptē un citviet notiekošie iedzīvotāju protesti māca, ka dažādu cilvēka tiesību un brīvību - arī preses - ierobežojumi ilgtermiņā noved pie autoritārās varas zaudēšanas.
Izskatīšanai Saeimas komisijām kapa klusumā nosūtītie nacionālās apvienības iesniegtie grozījumi medijiem atklāt īpašniekus līdz pat fiziskām personām ir mēģinājums masu informācijas līdzekļu vidi padarīt mazāk ietekmējamu. Tomēr galu galā atbildība gulstas uz konkrēto žurnālistu. Tas ir ikviena personisks lēmums - būt vai nebūt pērkamai dvēselei. Arī aukliņu raustītājiem ieguvums nebūs ilglaicīgs. Tāds Murtazins ir (pieklājīgi izsakoties) kā akmens kurpē. Kaut arī tik daudz izcietis, viņš savu nevainību turpinās pierādīt, par spīti varas nepatikai.