Latvijā - trīs ērgļu sugas
Kā norāda vides eksperts Uģis Bergmanis, kurš ar mazo ērgļu pētījumiem nodarbojas jau vairākus gadu desmitus, konkrētās vietas izvēle ērgļu apgredzenošanai ir likumsakarīga - tieši šeit jau kopš 1994. gada tiek veikts mazo ērgļu monitorings. «Monitorings ir bioloģisko datu ieguves sistēma, kurā ir divi svarīgi punkti. Pirmkārt, vienota metodika un, otrkārt, ilgstošs periods, kad putnu novērošana tiek veikta. Šogad šajā reģionā ir novērojamas samērā mazas ērgļu ligzdošanas sekmes, jo trūkst barības. Mazo ērgļu pamatbarība ir vardes, kurmji un peļveidīgie grauzēji, kas siltās ziemas un kailsala dēļ pērnajā ziemā izsala,» stāsta U. Bergmanis.
Latvijā ir sastopamas trīs ērgļu sugas - mazais ērglis, ļoti reti sastopamais vidējais ērglis un klinšu ērglis, kura atšķirības zīme ir spalvainas kājas. Mazais ērglis visbiežāk ligzdo jauktu koku vai lapu koku mežos.
Ērglis ligzdas būvē pieaugušos mežos, līdz ar to, kā norāda eksperts, mežsaimniecība ir viens no tiem faktoriem, kas ietekmē mazo ērgļu populāciju. Mazajam ērglim raksturīgi savas ligzdas būvēt tā sauktajās otrā stāva eglēs ar deformētām galotnēm; savus medījumus mazais ērglis visbiežāk atrod tieši pļavās.
Drošība pirmajā vietā
Pirmā ligzda, uz kuru dodamies, kā norāda U. Bergmanis, ir samērā zema - tikai 10 metru augstumā un atrodas eglē. Kāpiens profesionālim ir viegls, tomēr ir svarīgi ievērot drošību un jālieto tikai profesionāls aprīkojums. «Drošība ir pirmajā vietā. Tiesa gan, to es ar pilnu pārliecību varu teikt tikai pēdējos desmit gadus, jo līdz pat 2003. gadam kokos kāpu bez profesionālā drošības inventāra,» atzīdams savu neprātību, stāsta U. Bergmanis. Drošības inventārā ietilpst gan josta, gan virves, gan speciālie apavi ar kāpšļiem. Nocēlis mazo ērgli no ligzdas, eksperts norāda, ka augumā lielāks šis ērgļu mazulis nekļūs, tam tikai izaugs aptuveni divas reizes lielākas lidspalvas, kas ietekmēs spārnu izpletumu. Ja mazais ērglis ieķeras ar saviem nagiem, visticamāk, būs asinis, tāpat kā gadījās mūsu ekspertam, - mazā ērgļa nagi ir ļoti asi.
Apgredzeno, lai zinātu, kur paliek
Ērgļu ligzdas atrodas vidēji vismaz viena līdz pusotra kilometra attālumā cita no citas. Šajā konkrētajā ligzdā šogad mazais ērglis ligzdo pirmo reizi, tāpēc eksperts piesit plāksnīti pie koka un nomaina ligzdas nosaukumu. U. Bergmanis norāda, ka ērgļu apgredzenošanu nevar uzskatīt par nopietnu traucējumu šim varenajam putnam. Šoreiz U. Bergmanis mazo ērgli nones lejā un apgredzeno uz zemes. Gredzenošana nepieciešama pavisam vienkārša iemesla dēļ - lai zinātu, kur vēlāk putni paliek. Uz jautājumu, vai pieaugušie ērgļi nevar uzbrukt, ja redz, ka ligzdā notiek papildu aktivitāte, U. Bergmanis atbild, ka vairumā gadījumu lielos ērgļus nemaz nevar redzēt, bet tie visbiežāk redz cilvēkus. Tiesa gan, tie neuzbrūkot. No plēsīgajiem putniem cilvēkiem visbiežāk varot uzbrukt vistu vanags un urālpūce.
Ligzdu uzceļ trīs dienās
«Ērglis var uzcelt ligzdu trīs dienās,» saka U. Bergmanis. Ērglis maina savas ligzdas ar vēl kādu plēsīgo putnu sugu - peļu klijānu -, tāpēc reizēm grūtākais visā monitoringā ir saprast, kur ērglis ligzdo. Eksperts norāda - labi, ja ir zināmas vairākas vietas, tās apstaigājot, būs lielāka iespējamība, ka putns kādā būs. Tieši šādu gadījumu pieredzējām, kopā ar ekspedīcijas dalībniekiem dodoties uz nākamo mazo ērgļu ligzdošanas vietu. Izrādījās, ka mazā ērgļa tur nav, bet pirms kāda laika tur ir ligzdojis peļu klijāns. Peļu klijāns atlido uz Latviju agrāk un pirmais izvēlas sev ligzdu. Kad mazais ērglis atlido un konstatē, ka viņa ligzda jau ir aizņemta, viņš vai nu būvē jaunu ligzdu, vai arī izmanto kādu jau gatavo. Ligzdošanas ilglaicību nosaka meža piemērotība vairāku ligzdu būvei. Mežam ir jāpiemīt tādām īpatnībām, lai putniem nebūtu grūtību izvēlēties vairākus kokus.