Valsts informāciju par siltumapgādi neapkopo, datu par iedzīvotāju parādiem valsts rīcībā nav. Šādu darbu veic Latvijas Pašvaldību savienība (LPS). 2010. gadā apkures sezona 1. maijā beidzās ar 25,5 miljonu latu lieliem iedzīvotāju parādiem. Tik slikti apkures sezona nekad nebija beigusies, kopš 1993. gada, ja lietojam salīdzināmās cenas. Šogad apkures sezona noslēdzās jau ar 41,06 miljonu latu lieliem iedzīvotāju parādiem par siltumu. Paradoksāli, bet mūs izglāba bargā ziema.
Izglāba bargā ziema. Kā tas ir iespējams!?
Pašvaldību uzņēmumus izglāba tas, ka maksa par siltumapgādi bija augsta. Ja būtu maigāka ziema, siltumapgādes uzņēmumi būtu lielākā tintē. Šī ziema izvilka no cilvēka visu iespējamo, bet iedzīvotāju lielais maksājums radīja naudas plūsmu siltumapgādes uzņēmumiem, mīkstinot nemaksāšanas problēmu. Sliktā ziņa ir tā, ka siltumapgādes uzņēmumi vasarā neko neguldīs infrastruktūrā, jo parādu nasta tos ir ļoti apgrūtinājusi, apgrozāmo līdzekļu tikpat kā nav vai nav. Rezultāts būs tāds, ka profilaktisko remontu uztaisīs, bet neko kapitāli neremontēs. Līdz ar to pastāv risks krasu dažādu avāriju pieaugumam nākamajā apkures sezonā. Kur ir tā sarkanā līnija, lai būtu apdraudēta apkures sezonas uzsākšana, vai tie ir 40 miljoni, 60 miljoni vai 80 miljoni latu, to neviens nemāk pateikt. Mēs ar šiem skaitļiem nevēlamies mētāties, vairāk skatāmies, kāda ir parādu attiecība pret naudas plūsmu sezonā. Četrās valsts lielajās pilsētās šis stāsts ir pašvaks - 29% Jēkabpilī, 28% Daugavpilī, 27% Liepājā, 24% Valmierā. Parādu atpalicība ir līdzvērtīga divu mēnešu maksājumam apkures sezonā. Tas ir nopietni.
Vai siltumapgādes uzņēmumiem ir uzkrājumi, vai nākas tikai aizņemties? Valdis Dombrovskis pirms Jāņiem paziņoja, ka pašvaldību uzņēmumiem būs iespēja apkures parādu dēļ trūkstošos līdzekļus aizņemties Valsts kasē. Vai tā ir izeja?
Mēs līdz galam neredzam kopējo problēmas apjomu. Liela daļa siltumapgādes uzņēmumu iedzīvotāju parādu dēļ ir spiesti aizņemties. Tas atkal sadārdzina pakalpojumu cenu. Lai arī Valdis Dombrovskis teica, ka procenti, par kuriem varēs aizņemties no Valsts kases, būs saprātīgi, tās tik un tā ir papildu izmaksas. Esam priecīgi, ka esam to izcīnījuši, jo siltumapgādes uzņēmumiem nākas aizņemties naudu apkures sezonas uzsākšanai un šogad šī problēma būs īpaši aktuāla.
Neskatoties uz iedzīvotāju milzīgo apkures parādu, valdošā koalīcija izlēmusi no jūlija uzlikt akcīzes nodokli dabasgāzei, kas vēl palielinās apkures rēķinus. Ko tas nozīmē?
Automātiski tarifu pieaugums vidēji 6-7%. Ko lai saka? Eiropas Savienība neprasīja akcīzes pieaugumu dabasgāzei līdz 2014. gadam. Politiķi, kuri to aizstāvēja, stāstīja, ka tādā veidā mēs no krievu gāzes mūkam projām. Tad jau būtu jādomā, ka nauda, kas tiek iegūta no nodokļa dabasgāzei, tiek ieguldīta kādā īpašā programmā, kas paredzēta kam citam. Taču tā nav. Valdība vienkārši ir izņēmusi naudu no iedzīvotāju kabatām, apzinādamās, ka vismaz 40% iedzīvotāju nevar samaksāt jau pašreizējos rēķinus. Kampars Krievijā tik` solīja, lai krievi samazina dabasgāzes cenu. Krievi samazināja ar`. Bet pēc tam uzreiz tai uzlika nodokli. Krievam ir jābūt idiotam, lai pēc Kampara gājiena ticētu Latvijas ekonomikas ministram, vienalga, kurš pēc tam uz turieni aizbrauks. Vispirms krieviem sastāsta, ka mums ir augstas izmaksas, ka vajag samazināt gāzes cenas, bet uz tā rēķina Latvijas valdība gāzei uzliek akcīzes nodokli. Tas liecina par ļoti īpatnēju pieeju attiecību veidošanai ar Krieviju, lai neteiktu vairāk. Diez vai Krievija vairs saglabās atlaidi dabasgāzei Latvijai arī nākamgad. Un mums jau vairs nav arī argumentu sarunām ar Krieviju.
Kāda ir akcīzes nodokļa dabasgāzei patiesā loģika, jūsuprāt?
Šeit izpaužas Ekonomikas ministrijas un Latvenergo lobisms. Stāsts turpinās. Ir tādi MK noteikumi numur 221 «Par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā». Šie noteikumi pieņemti pirms šī akcīzes nodokļa noteikšanas, rezultātā noteikumi savās elektroenerģijas formulās neparedz aplikt dabasgāzes nodokli. Izveidojas paradoksāla situācija, kad siltumenerģija apliekas ar akcīzes nodokli dubulti, gan par siltumenerģijas ražošanu, kur izmanto dabasgāzi, gan par elektronerģijas ražošanu. Tas veidos sadārdzinājumu vēl par 3-5% vietās, kur ir koģenerācijas stacijas. Mēs runājām par šo jautājumu ar Ekonomikas ministriju, runāsim vēl, bet atbilde ir galīgi noraidoša, kā argumentu izmantojot elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes palielināšanos. Formāli jau tā ir taisnība, bet šāda rīcība nav godīga pret siltumapgādes saņēmējiem.
No kuras ministrijas īsti nāk iniciatīva par akcīzi dabasgāzei?
Iniciatīva nāk no Vienotības politiķiem. Pagājušajā gadā izdevās panākt šīs akcīzes atlikšanu. Likumdošanas iniciatīva nāk no Finanšu ministrijas, bet neviena ministrija nav rēķinājusi blakus efektus, ko nozīmē akcīzes uzlikšana gāzei. Rēķina astoņus miljonus ienākumu budžetā no šī nodokļa, tai pašā laikā valsts un pašvaldības pagājušajā gadā samaksāja 35 miljonus iedzīvotāju dzīvokļa pabalstos, bet šogad četros mēnešos apjoms ir pieaudzis par 27%. Valstī krasi pieaug trūcīgo skaits, kas ir 190 tūkstoši, drīz šis skaitlis būs pāri par 200 tūkstošiem. Summējot - iedzīvotājiem ir izrakta diezgan liela bedre.