Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers pēc tikšanās vīlies norādīja, ka viņš valdības piedāvājumā gaidījis vairāk strukturālo reformu. «Ir daži kosmētiskie uzlabojumi, bet pēc būtības šeit nekas nenotiek,» pauda P. Krīgers, gan atzina, ka piedāvājumā nav arī nekā īpaši sociāli jūtīga. Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāja Līga Menģelsone sacīja, ka svarīgākais bijis nodrošināt, ka budžetā nav iekļauti jauni nodokļu palielinājumi, un šajā ziņā viss ir neitrāli.
Gan darba devēji, gan arodbiedrības norādīja, ka budžeta veidošanas process varēja būt caurredzamāks. «Kāpēc vajadzēja ākstīties ar slepenību un tracināt cilvēkus, redzot konsolidācijas pasākumu sarakstu,» uzsvēra P. Krīgers. Gan premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība), gan finanšu ministrs Andris Vilks noraidīja šos pārmetumus un atzina, ka valdības sēdes bija slēgtas, taču diskusijās varējis piedalīties. Kā ir, tā ir. Savu attieksmi trešdien pauda arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, norādot, ka budžets izveidots saprātīgi un pēc tā pieņemšanas varēs «iet uz priekšu».
Trešdienas vakarā gan vēl ievilkās valdības tikšanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, kuriem jādod savs akcepts šim plānam. Iepriekš viņi pauduši, ka konsolidācijas skaitli vēlas redzēt lielāku, savukārt A. Vilks pirms tam paziņoja, ka neatkarīgi no to iznākuma budžetu jau virzīs uz apstiprināšanu Saeimā. Aizdevēji arī esot izteikušies, ka budžeta piedāvājumā gribot redzēt arī ietaupījumus valsts pārvaldē un vecuma pensijās, taču A. Dombrovskis šādas konsolidācijas iespējas kategoriski noraidīja.