Patlaban, piemēram, interneta vietnē CV Online vien publicētas 269 ar IT industriju saistītas vakances.
Pēc informācijas tehnoloģiju kompānijas Accenture Latvija vadītāja Maksima Jegorova aprēķiniem, informācijas tehnoloģiju uzņēmumos nodarbināti aptuveni 2,5 tūkstoši cilvēku. Tikpat daudz ar IT nodarbojas arī citu organizāciju (piemēram, Latvenergo) IT departamentos, tādējādi nozarē darbojas aptuveni 5 tūkstoši speciālistu. Ja šim skaitam pierēķina lielajos telekomunikāciju uzņēmumos (LMT, Tele2) nodarbināto skaitu, kopējais informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarē nodarbināto skaits sasniedz 17,9 tūkstošus, liecina LIKTA dati. Tomēr, ja salīdzina Latviju ar tādu IT lielvalsti kā Somija, tad tur no 5,4 miljoniem iedzīvotāju IT nozarē nodarbināti vairāk nekā 100 000, no kuriem tikai 10% saistīti ar Nokia.
Neizvēlas studēt IT zinātnes
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa uzsver, ka trūkst jauniešu, kas izvēlas studēt IT specialitātē. Turklāt IT speciālistu trūkums ir visas Eiropas problēma, jo arī citās valstīs tehnoloģijas studēt gribošo skaits sarūk. Tomēr visumā Eiropā tehnoloģijas studē apmēram 18% jauniešu, turpretim Latvijā - tikai 5%.
Kā Diena noskaidroja Izglītības un zinātnes ministrijā, 2011./2012. mācību gadā Latvijas augstskolās un koledžās studēja 97 tūkstoši studentu, IT jomu izvēlējās šie paši S. Bāliņas minētie 5%. Budžeta vietas tiekot aizpildītas, bet nevarētu teikt, ka uz tām ir liels konkurss. Kompānijas Exigen Service vadītājs Ivars Puksts skaidro: iespējams, viens no iemesliem ir jauniešu bažas par grūtajām studijām eksaktajās disciplīnās, kā arī salīdzinoši vājā skolēnu sagatavotība tādos priekšmetos kā matemātika.
I. Puksts atzīst, ka problēma ar inženierzinātnēs studēt gribošiem jauniešiem samilzusi un ātra risinājuma nebūs. Jau aptuveni pirms 10 gadiem IT izglītības vadošie spēki aktualizēja problēmu un aicināja valsti darīt visu, lai pievērstu jauniešus inženierzinātņu studijām, vienlaikus brīdinot arī par t. s. demogrāfisko bedri, kura veidojās 80. gadu beigās un kuras rezultātā šobrīd studējošo skaits un konkurence uz budžeta vietām ir relatīvi neliela. I. Puksts piebilst - toreiz valdība viņus klausījās, bet... nedzirdēja
Neapmierinošs finansējums
Latvijas Universitātē (LU) nākamajam akadēmiskajam gadam uzņemšanai paredzētas 2483 budžeta vietas, no kurām 220 pieejamas Datorzinātņu bakalaura studiju programmā. 2011. gadā Datorikas fakultātē mācījies 891 students, ieskaitot akadēmiskajā atvaļinājumā esošos. LU Datorikas fakultātes dekāns profesors Juris Borzovs uzskata, ka visiem sekmīgajiem studentiem budžeta vietu pietiek un to skaits esot pietiekams.
Tomēr budžeta vietu finansējums ir neapmierinošs un nesedz pat pusi no nepieciešamā, uzskata J. Borzovs. Naudas trūkst datoru parka un infrastruktūras atjaunošanai, tāpat par nepietiekamu profesors uzskata valsts stipendiju apjomu - tikai viens no astoņiem budžeta studentiem saņem 70 latu stipendiju, ar kuru izdzīvot Rīgā nav iespējams, tādēļ jaunieši spiesti paralēli studijām strādāt pilnu slodzi, kas neizbēgami pasliktina studiju rezultātus.
Cīnās par darbarokām
I. Puksts stāsta, ka pašreiz IT speciālistu deficīts ir tāds, ka, piesaistot darbiniekus pēc bakalaura grāda iegūšanas, var «nedabūt neko». Tādēļ cilvēki tiek piesaistīti jau studiju pirmajos kursos. Exigen Services intensīvi izmanto praktikantus, patlaban uzņēmumā darbojas daži desmiti jauniešu, vēlāk darba līgumu noslēdz nedaudz vairāk par pusi.
Arī Accenture Latvija vadītājs M. Jegorovs norāda, ka uzņēmums plaši izmanto praktikantu apmācību. Tas gadā nodrošina iespēju aptuveni 100 cilvēkiem apgūt iemaņas. Aptuveni 50-70% paliekot, un šāds apjoms tiek uzskatīts par labu.
Lai risinātu speciālistu trūkuma problēmu vietējā tirgū, tos piesaista no ārzemēm. M. Jegorovs atklāj, ka arī viņi «importējuši» speciālistus, lielu daļu no Ukrainas. M. Jegorovs skaidro, ka nelielā valstī šauras specifiskas jomas ekspertu skaits ir salīdzinoši neliels un viņi bieži padara darba devējus nosacīti par situācijas ķīlniekiem. Tādēļ eksperti tiek piemeklēti plašākā tirgū. Accenture Latvija nestrādā uz iekšējo tirgu, tādēļ jautājums par projektu dokumentāciju valsts valodā, kas ir obligāta prasība valsts IT iepirkumos, uzņēmumam nav īpaši aktuāls. Tādējādi valodas barjeru nav, pieaicinātajiem speciālistiem jāprot angļu valoda, lai varētu apkalpot ārējos pasūtījumus. M. Jegorovs piebilst - gadījumos, ja pieaicinātais speciālists plāno pavadīt Latvijā ilgāku laiku, uzņēmums rūpējas par latviešu valodas apguvi.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina - 2011. gadā darba atļaujas strādāšanai Latvijā saņēmuši 76 ārvalstnieki, kuru nodarbošanās klasificēta kā datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītās darbības. Lielākā speciālistu plūsma bijusi no Ukrainas, Krievijas un Baltkrievijas. Patiesais Latvijā nodarbināto ārvalstu speciālistu skaits gan var būt lielāks, jo ES pilsoņiem strādāšanai Latvijā darba atļaujas nav nepieciešamas, tādēļ viņi šajā statistikā neparādās.
Atalgojuma problēma
Runājot par speciālistu trūkuma iemesliem, I. Puksts norāda arī uz industrijas ierobežoto spēju maksāt lielāku atalgojumu, jo iekšējā tirgū vislielākais pasūtītājs ir valsts, un jebkurā valsts iepirkumā cena ir viens no būtiskākajiem atlases kritērijiem. «Dažkārt grūti izskaidrot, kā atsevišķas kompānijas var piedāvāt tādas cenas,» piebilst I. Puksts, liekot saprast mājienu par aplokšņu algu problēmu arī IT industrijā.
Vairāki IT nozares pārstāvji atzīst, ka lāča pakalpojums legāli strādājošiem IT uzņēmumiem, kas paver ceļu plašam dempingam un vedina uz izvairīšanos no darbaspēka nodokļu nomaksas, ir 2011. gada 3. novembra Satversmes tiesas lēmums. Toreiz pēc tagadējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža vadītās Hansaworld Latvia sūdzības nolēma, ka Publisko iepirkumu likuma 39. panta pirmās daļas 6. punkts, ciktāl tas ierobežo nodokļus maksājošo iepirkuma kandidātu un pretendentu tiesības, nav atbilstošs Satversmei un ir spēkā neesošs. Praktiski tas nozīmē, ka pretendentiem vairs nav jāievēro norma par vidējo atalgojumu vismaz 70% apjomā no industrijas vidējā atalgojuma.