Šāda dzīvošana «uz koferiem» ne vien prasa lielas izmaksas, jo deputātu, palīgu un tulku pārvietošanās starp abām mītnēm gadā izmaksā 180 miljonus eiro, neskaitot abu mītņu uzturēšanu, bet arī rada ne mazums neērtību, atstājot iespaidu gan uz pašsajūtu, gan darba spējām.
Izspiež savu tiesu
Dienas aptaujātie EP deputāti atklāj vairākus iemeslus, kāpēc Strasbūras darba nedēļas tuvošanās viņiem ikreiz liek smagi nopūsties - gana neērts ir piecas stundas garais pārbrauciens no Beļģijas sirds Briseles uz Strasbūru, kas atrodas uz Francijas un Vācijas robežas. Turklāt pati pilsēta ar viesmīlību neizceļas - viesnīcnieki plenārsēžu nedēļā dubulto pakalpojumu cenas, jo pieprasījums ir augsts. Rezultātā hosteļa tipa numuriņi maksā tikpat, cik citās pilsētās četrzvaigžņu apartamenti. Jāņem vērā, ka apmešanās vietu uz plenārsēžu laiku bez EP deputātiem un dažādu ES iestāžu darbiniekiem meklē arī dalībvalstu žurnālisti un pārstāvniecību amatpersonas. Vēl deputāti atklāj, ka pēc garā ceļa Strasbūrā jābūt gatavam saspringtam grafikam - darba cēliens parasti sākas no rīta un debates mēdz ieilgt līdz pat vienpadsmitiem vakarā. Daudzi parlamentārieši gan atzīst, ka, ja būtu jāizvēlas starp Briseli un Strasbūru, no dzīves kvalitātes viedokļa dotu priekšroku otrajai, jo tas ļautu dzīvot arī rokas stiepiena attālumā esošajā Vācijā.
Jācieš vēstures dēļ
Neviens no līdzšinējiem mēģinājumiem pārtraukt starpvalstu mētāšanos nav guvis panākumus, un arī pēdējā rezolūcija, visticamāk, noputēs arhīvos. «EP līguma pārskatīšanu var tikai aicināt, nevis iniciēt. Jebkuras izmaiņas pašreizējā sistēmā būtu jāiekļauj jaunā līgumā, kas vienprātīgi jāatbalsta visām 28 dalībvalstīm un jāratificē to parlamentiem,» skaidro EP Informācijas biroja preses sekretāre Marta Rībele.
ES likumdošanā un pārvaldē iesaistīto iestāžu atrašanās vietas kārtība sakņojas vēsturē - tas, ka EP mītnes ir gan Strasbūrā, gan Briselē un ka lielākā daļa parlamenta administrācijas darbinieku strādā Luksemburgā, bijis valstu kompromiss. Turklāt Strasbūrai esot simboliska loma, kas apliecina franču-vācu mierizlīgumu.
Lidina banknotes
Neskatoties uz šķietami neiespējamo izmaiņu panākšanu, mēģinājumi neapsīkst. Redzamākā kampaņa ir ar nosaukumu Single Seat, kuras priekšgalā ir EP deputāts un vicepriekšsēdētājs Edvards Makmillans-Skots. Kopš 2007. gada kampaņas ietvaros īstenotas vairākas akcijas, un joprojām ikviens ES pilsonis tiek aicināts uzrakstīt vēstuli savas valsts premjeram, lūdzot ļaut parlamentam pašam izlemt, kur strādāt. Pirms dažiem gadiem EP liberāļu spārns, lai pievērstu uzmanību EP mītņu izkliedētības radītajai naudas izšķiešanai, Strasbūrā no augstuma zemē meta eiro banknošu butaforijas.
EP deputāts no Igaunijas Tunne Kelams, kurš savu valsti pārstāv jau otro sasaukumu, Dienai atzīst, ka braukšana no Briseles uz Strasbūru prasa daudz enerģijas, taču smej, ka stāsts ir bezgalīgs, jo skar jūtīgo starptautisko attiecību jautājumu: «Francija nekad nepiekāpsies, lai vai kādi būtu argumenti pret divām parlamenta mītnēm. Turklāt problēma laika gaitā kļuvusi tehniska - gan Briselē, gan Strasbūrā arvien palielinājies administratīvo ēku skaits, no kurām katra pilda noteiktu funkciju.»
Cik EP ģeogrāfiskā izkliedētība izmaksā Latvijai? M. Rībele, uz to atbildot, vienīgi uzsver, ka mūsu valsts līdz šim bijusi un vēl kādu laiku būs ES budžeta tērētāja, nevis finansētāja.