Latvijas helikoptera apkalpi Artjomu Nalbandjanu, Jāni Gindru un Kasparu Reihleru, kuri strādāja ANO Pārtikas programmā, bruņoti kaujinieki nolaupīja 4. novembrī. Saskaņā ar oficiālo versiju 8. decembrī norisinājās ķīlnieku glābšana. Tikmēr kasjauns.lv ir neoficiāla informācija, kas liecinot - atbrīvošanā nav nekādu ne ANO, ne Latvijas valsts iestāžu nopelnu. Nolaupītie no gūsta esot izlauzušies paši, kā trillerī - ar ieročiem rokās. Kā raksta portāls, nolaupītie piloti bijuši aizvesti uz kādu nomaļu ciemu, kur viņus uzraudzījuši seši cilvēki. Jau kopš pirmās dienas gūstekņi rūpīgi analizējuši situāciju, pēc dažādām pazīmēm pētījuši, kur atrodas. Šai vietai bieži lidojuši pāri helikopteri, un kādā izdevīgā brīdī, sargiem nemanot, pilotiem izdevies pa rāciju nodot helikoptera ekipāžai precīzas savas koordinātas. Nākamajā dienā atlidojis bulgāru helikopters, nostājies gandrīz vai virs viņiem, kas radījis paniku nolaupītājos. «Viņus gandrīz nošāva,» stāsta zinātāji. Noziedznieki sprieduši, ka ķīlnieki nodevuši savas koordinātas. Pēc tam naktī viņi pārvesti citur. Sakaru vairs nebijis, piloti sapratuši, ka citu cerību nav, jāpaļaujas tikai pašiem uz sevi. Vīri izstrādājuši bēgšanas plānu.
7. decembra rītā tumsā piloti paķēruši ieročus un pavērsuši pret bandītiem. Tie nevis klausījuši pavēlēm, bet metušies bēgt. Nekas cits neatlicis, kā atklāt uguni, divi nošauti, pārējie aizbēguši. Lidotāji savākuši visus ieročus un munīciju.
Pirmajā dienā, slēpjoties no jebkura gana un citiem cilvēkiem, pareizajā virzienā nogājuši tikai piecus kilometrus. Līdz ANO bāzei bija 30 kilometru, jo tuvāk, jo vairāk cilvēku un ne jau savējo, nācies arī slēpties. Kad tikuši kalna galā, mobilajā tālrunī parādījusies zona, un viņi piezvanījuši bāzei. Helikopters atlidojis pēc divām stundām. Šajā vietā esot aizliegti lidojumi, un tik ilgs laiks pagājis, lai saņemtu saskaņojumus.