Iedomājieties, ka cilvēkam, kurš mēģina izšķirties starp striķi un biļeti uz Dublinu, valdība ar nodokļu atlaidi uzdāvina desmit latus. Viņš tāpēc nekur nebrauks? Tas kaut kā atrisina viņa problēmas? Vai arī cilvēkam, kurš no algas aploksnē nemaksā simtus, valdība atlaiž piecīti. Viņš tagad tādēļ sāks maksāt nodokļus?
Vasaras nodokļu samazinājums par 1%, kā jau tagad tas redzams, nerisina pilnīgi neko. Tikai kāds var pateikt, ka nodokļi ir samazināti. Turpinājums simboliskajām rīcībām ir diskusija par neapliekamā minimuma celšanu vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazinājumu.
Parēķināsim to katrs uz saviem ienākumiem. Saeima šogad pieņēma grozījumus likumā par IIN, kas paredz trijos gados samazināt nodokļa likmi no 25% līdz 20%. Ja jūs jau maksājat nodokļus, tas nav daudz, bet patīkami. Ja nemaksājat, tā noteikti nebūs motivācija to darīt. Jūs to tāpat nedarīsiet, ja vien kāds nepiespiedīs ar varu un policejiskām metodēm. Motivācijas tur nav.
Neapliekamā minimuma palielināšana ir citas dabas jautājums. Ja neapliekamais minimums ir 45 lati, bet cilvēka ienākumi minimālās algas apmērā, sanāk, ka valsts no iedzīvotāja atvelk nodokli par summu, kas ir mazāka par iztikas minimumu, respektīvi, viņš nonāk galējā trūkumā. Domāju, ka nevienā taisnīgā valstī pēc būtības nedrīkst būt tā, ka valsts atvelk ienākuma nodokli cilvēkiem, kas dzīvo zem iztikas minimuma.
Neapliekamajam minimumam ir jābūt tādam, ka netiek aplikti iedzīvotāju ienākumi, kas ir zemāki par iztikas minimuma līmeni strādājošajam un viņa ģimenes locekļiem. Ar nodokļiem neapliekamajam minimumam ir jābūt kopējam ģimenes iztikas minimumam saskaņā ar valsts noteikto iztikas minimuma grozu.
Turklāt iespējams, ka pat valsts budžeta kopējie ienākumi neciestu, ja iztikas minimums tiktu noteikts pēc šāda principa.
Cilvēki, kuru ienākumi ir iztikas minimuma līmenī, visu naudu tāpat iztērē patēriņā, kas tiek aplikts ar 21% PVN plus nodokļiem akcīzes precēm. Ja nauda jebkāda nodokļu atvieglojuma rezultātā tiktu atstāta šāda cilvēka maciņā, tā tāpat ilgi tur nepaliktu. Tā tūlīt nonāktu patēriņā, kas stimulētu ekonomiku, bet valsts budžetā atgrieztos caur PVN un akcīzi. Šobrīd tieši mazāk turīgie cilvēki maksā dubulti - viņi no savas minimālās aldziņas ne tikai samaksā IIN, bet vēl piektdaļu algas valstij atdod caur PVN, jo visu iztērē. Padomāsim par to.
Patēriņa palielināšanās gan var izsaukt importa palielināšanos, pasliktinot valsts tirdzniecības bilanci. Tomēr ēnu ekonomikā nodokļi vispār netiek maksāti, kas tāpat stimulē patēriņu un valsts tur neko darīt nevar.
Bet ēnu ekonomikas apkarošana nav iespējama bez būtiskām izmaiņām nodokļu politikā - pašreizējā diskusija ir apsmiekls.