Tāpat par būtisku panākumu tiek uzskatīts plānotais minimālās algas paaugstinājums līdz 225 latiem (320 eiro), ko plānots īstenot, sākot ar nākamo gadu. «No valdības viedokļa svarīgi novērst t. s. nabadzības slazda riskus, lai neveidojas situācijas, kad cilvēkam, kas strādā pilna laika darbu, ienākumu līmenis joprojām nav pietiekams, lai pārvarētu nabadzības slieksni,» uzskata V. Dombrovskis.
Ekonomistu skatījumā atalgojuma kāpums varētu radīt pozitīvu ietekmi uz darba efektivitāti valsts pārvaldē, nodrošināt tai profesionālu speciālistu piesaisti un veicināt algu pieaugumu arī privātajā sektorā. «Tikai ar algas pieaugumu vien valsts institūciju darba kvalitāti diez vai ir iespējams uzlabot, tomēr bez tā institucionālais uzlabojums vispār nav iespējams,» uzskata Oļegs Krasnopjorovs - ekonomikas zinātņu doktors, Latvijas Bankas ekonomists. Viņš norāda, ka labāka institūciju darbība sekmē drošāku uzņēmējdarbības vidi un līdz ar to arī lielākas investīcijas un algu kāpumu arī privātajā sektorā. Ekonomista skatījumā algu pieaugumu valsts sektorā gan vajadzētu diferencēt, izvērtējot katra strādājošā sniegumu.
Tikmēr vairāki uzņēmēji Dienai jau iepriekš apgalvojuši, ka minimālās algas palielinājums varētu pozitīvi ietekmēt tikai nelielas iedzīvotāju daļas ienākumus, bet daudz nozīmīgāka būtu neapliekamā minimuma paaugstināšana. Diena jau rakstīja arī par nesen notikušo arodbiedrību piketu, kurā pausti iebildumi pret izmaiņām darba likumā un nevienlīdzīgu sociālo garantiju dalījumu valsts sektorā.