Iedzīvotāji ikdienā gan šī lēmuma tiešas un tūlītējas sekas nejutīs, saka Zemkopības ministrija (ZM), kuras paspārnē ir ĢMO Uzraudzības padome. Ja padomes izvēlēto vidusceļu atbalstīs arī valdībā, tad šī būs Latvijas oficiālā pozīcija, kas noteiks, kā izskatīsies mūsu četras balsis Eiropas Savienības (ES) Padomes kopējo 345 balsu vidū. Šī Latvijas pozīcija attieksies uz visiem turpmākajiem lēmumiem. Tātad, ja padome lems par vēl kāda kultūrauga audzēšanas atļauju ES (patlaban ļauts audzēt vien ĢM kukurūzu), tad Latvijas četras balsis būs pret. Kukurūza Latvijai līdz šim nav bijusi aktuāla gan klimata dēļ, gan arī tādēļ, ka Eiropas graudu svilnis, pret kuru ģenētiski modificēts šis kultūraugs, Latvijā nav izplatīts kaitēklis.
Tomēr sagaidāms, ka, sekojot ĢMO pionierei ASV, arī Eiropas līmenī varētu aktivizēties sarunas par ģenētiski pārveidotu kartupeļu un rapša audzēšanu, no kuriem par videi bīstamāku atzīts ir pēdējais, jo rapsim savvaļā ir «radinieki», ar ko tas var saziedēties, rezultātā izveidojoties nezālēm, kas imūnas pret herbicīdiem. Ja vairākums balsu turpmākos lēmumos Eiropā tomēr ir par un tiek atļauts kāds jauns kultūraugs, arī tad valsts rīcībā tomēr būs instrumenti, kā audzēšanu novērst, sola ZM. Proti, pašvaldību līmenī varēs iedarbināt ĢMO brīvās zonas, kas nozīmē, ka novados, balstoties uz iedzīvotāju nostāju, varēs liegt šādu kultūraugu audzēšanu. Ir arī radīts samērā daudz prasību, kas zemniekam jāizpilda, ja tas iecerējis pievērsties ĢM augu biznesam.
Kā Dienai jau atzina ZM, praktiski šī «1001 prasība» nozīmē, ka ĢMO biznesa sākšanai ir pietiekami augsta latiņa.
Pusotru stundu ilgušajās diskusijās piesardzīgāko pieeju aizstāvēja Vides ministrija, tikmēr krasi pretējo flangu pārstāvēja speciālisti no putnu fabrikas Ķekava, cūkkopji un dzīvnieku barības ražotāji un tirgotāji, kas uzsvēra, ka, balsojot ar kategorisku nē, valsts pateiktu nē arī putnkopībai un cūkkopībai. Šo dzīvnieku barošanā sojas pupiņas ir neaizstājams proteīnu avots, bet ap 80% no tām izaudzē ģenētiski modificētā veidā. «Tātad rezultātā mēs ēstu ievestu, nevis vietējo putnu gaļu, kas arī būtu ražota ģenētiski modificētā veidā, jo tā vienkārši sanāktu lētāk,» audzētājiem piekrīt arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.