Tumsas spēki nesnauž. Nakti un dienu kaļ plānus, lai nolīdzinātu ar zemi Reformu partiju, Ķīli, Sprūdžu, zaļo Nacionālo attīstības plānu un varbūt pat Pavļutu. Bet mūsu prettrieciens būs skarbs. Trīs nedēļas Twitter, Facebook, Draugos. Portālos - kur vien varam iespraukties ar saviem saorganizētajiem komentāriem. Sākam jau šodien! Katra RP nodaļas vadītāja atbildība ir, lai komentāri pie ziņām ir Reformu partijas pusē.
Zuarguss ar saviem skaistās nākotnes sektantiem nobāl. Tas ir kā no piektā gada. Tikai ieturēts korporatīvā stilā - piemērots nevis 1905. gada revolucionāra, bet mūsu gadsimta mīkstulīgāka partijas biedra uzrunai. Tomēr īsti revolucionārs dokuments, ar kuru iepazīties aicinātu katru. Bet it īpaši žurnālistus. Jo ievadā vienīgi nemākulīgi pārstāstīju šo sirdi plosošo RP izpilddirektora Ivo Valdovska apkārtrakstu partijas biedriem, kuru atdarināt ir grūti.
Tātad kaujas lauks - portāli. Ak redz, kur rodas komentāri pie maniem rakstiem. Un es, muļķis, domāju, ka tos saraksta lasītājs. Interesanti - cik no tiem ir RP preses sekretāra, cik Vienotības, cik ZZS un cik pārējo partiju aktīvistu sacerēti?
Nav ko smieties. Reformu partija tikai aktīvi izmanto resursu, ko paver komentāru iespējas portālos un sociālajos tīklos. Blakus profesionālo žurnālistu sniegtajām ziņām un redaktoru izvēlētajiem virsrakstiem tā ir it kā leģitīma diskusijas forma, kam arī ir domāti komentāri pie rakstiem.
Jautājums tikai - vai tā ir diskusijām vai pareizāk parādībai būtu lietojams cits vārds. Paskatīsim komentārus. Ņirgas, lamāšanās un rupjības nav diskusijas - tie ir psiholoģiska spiediena līdzekļi. Tas drīzāk ir organizēts mobings.
Anonimitāte komentāros paver īstas kanalizācijas slūžas, kurās civilzētai diskusijai nav vietas. Tomēr arī šāds «sabiedrības viedoklis», kas ir saorganizēts veidā, par kuru liecina RP dokuments, ietekmē. Pat racionāli zinot, ka šis mobings nav nekāds plašas sabiedrības viedoklis, bet tikai profesionālu komentāros sēdētāju sacelts troksnis, kurā pārsvars ir tiem, kas aktīvāk izmanto interneta un sociālo mediju iespējas.
Portālu statistika liecina, ka komentārus raksta ne vairāk kā 1% no ziņas lasītāju skaita. Tomēr to, kas šos komentārus apskata, ir vairāk. Un tieksme pieslieties vairākumam pūlī, ko rada masa - arī komentāru masa -, daudziem ir instinkts, kam pretoties grūti.
Ko darīt? Aicināt arī citas partijas rīkoties tāpat, kā rīkojas Reformu partija? Tas būtu aicinājums uz diskusiju, atbildot ar tiem pašiem līdzekļiem. Pēc būtības tas būtu aicinājums uz tādu pašu nožēlojamu mobingu - tikai pret Reformu partiju. Bet uz to es nevaru aicināt.
Aicināt uz kvalitatīvu diskusiju? Bet pūlī neviens nediskutē. Pūlī brēc un gāž pa purnu. Elektroniskie mediji, internets un sociālie mediji ārkārtīgi veicina šos pūļa procesus sabiedrībā.
Iespēja reaģēt tūlīt, tagad un kopā - vienalga, vai tu esi Rēzeknē, Bauskā vai Kostarikā, - rada virtuālu pūli, kas ir tāds pūlis kā jebkurš cits. Šajā pūlī zvejo kā netīrā ūdenī. Naivos, nezinīšus un muļķus, ko gan citu?