Noskaidrojusi, ka starp skolēniem ir visai daudz šīs programmas pazinēju, I. Jasvina piedāvāja viņiem radošo darbu ģeogrāfijā veidot klipa formā. «Rezultāti bija ļoti interesanti. 2009. gadā pilsētas skolēnu radošo darbu konkursā mums ar izveidoto klipu pat izdevās iegūt 1. vietu. Kopš tā laika regulāri piedāvāju bērniem radošos darbus veidot ne tikai uz papīra vai PowerPoint, bet arī Windows Movie Maker programmā,» teic I. Jasvina.
Tiesa, šī metode vairāk pieskaitāma pie netradicionālas mājasdarbu veikšanas, jo radošo darbu skolēni izstrādā ārpus stundām apmēram divu nedēļu laikā individuāli vai grupās. «Skolēniem kā režisoriem tiek dota kāda pasaules problēma, kura jāatklāj videoklipā. Ģeogrāfijā tas ir dabas piesārņojums, bada un pārtikas problēma, globalizācija, pilsētu augšanas problēma, karstie punkti pasaulē utt. Skolēniem patīk strādāt nelielās komandās pa diviem trim cilvēkiem,» saka skolotāja un stāsta, ka idejas jaunieši savāc prāta vētrās un pēc tam sadala, kurš kuru uzdevumu veiks. Klipa izveide prasa izvērtēt attiecīgo problēmu, ievākt par to informāciju no dažādiem avotiem, pārdomāt audionoformējumu, videoklips arī jārežisē un jāmontē - atbilstoši iecerei jāsakārto attēlu secība un to rādīšanas ilgums, efekti, komentāri, titri, mūzika utt. Visbeidzot gatavais video jāprezentē klasē, kur kopā ar skolotāju un klasesbiedriem problēma tiek analizēta un diskutēta. Jaunieši ne reizi vien atzinuši, ka filmiņas veidošana prasa daudz laika, taču paveiktais arī īpaši iepriecina.
«Radošais darbs, apgūstot vielu jebkurā priekšmetā, attīsta gan skolēna mācību, gan sociālās prasmes - padziļina zināšanas, pilnveido spējas analizēt, izmantot dažādus informācijas avotus, komunicēt, mijiedarboties, sadarboties, plānot savu darbību. Skolēni strādā ārpus stundām, tāpēc man nav iespēju novērot klipa tapšanas procesu, bet, kad viņi savus darbus prezentē, uzreiz ir jūtama tā mijiedarbība, sadarbība, kuras rezultātā klips tapis,» I. Jasvina stāsta. Viņa skolēniem radošo darbu veidošanā devusi iespēju izmantot dažādas programmas, ne tikai šo, bet pēc gatavo darbu apskatīšanas par filmiņu veidošanu interese radusies arī tiem, kas līdz tam ar Windows Movie Maker strādāt nav pratuši. «Skolēni paši savā starpā dalās ar zināšanām un prasmēm. Tā viņiem ir vēl viena iespēja sadarboties, mācīties citam no cita.»
I. Jasvina savu pieredzi šī paņēmiena izmantošanā citiem pedagogiem atklājusi tikai šogad un pagaidām vēl nav dzirdējusi, vai un kā to pielieto kolēģi. Taču viņa pati jau kaļ plānus, kā atsvaidzināt un papildināt savas zināšanas Flash programmā, lai ar tās palīdzību un, iespējams, piesaistot arī aktīvākos skolēnus, veidotu interaktīvas kartes, kustīgus modeļus un filmiņas ģeogrāfijas stundu vajadzībām. «Es uzskatu, ka datorprogrammu, tehnoloģiju izmantošana mācību procesā ir pozitīva pazīme, taču var novērot, ka ir gan skolēni, gan skolotāji, kas tam nav gatavi. Daži uztver to kā izklaidēšanās, atslābināšanās iespēju. Skolēniem patīk darboties ar jaunajām tehnoloģijām, bet daudzi, sevišķi pamatskolā, tikai sajūsminās par to, aizmirstot mācību vielu. No skolotājiem darbs, izmantojot tehnoloģijas, prasa daudz papildu zināšanu un iemaņu, kā arī daudz laika materiāla izstrādei. Taču šāds materiāls palielina darba efektivitāti un ļauj ieekonomēt laiku stundā,» saka I. Jasvina.