«Jā, dažreiz prasa pārtulkot instrukciju [krievu valodā] vai paskaidrot, taču ne īpaši bieži,» saka Ināra Lapinska, Daugavpils aptiekas Senā grīva vadītāja. Katram klientam būtu neiespējami pārtulkot pilnīgi visu instrukciju, taču aptiekas darbinieki pastāstot par zāļu lietošanu, devām, blaknēm. Citā Daugavpils aptiekā - Viestura aptiekā - Diena uzzināja, ka instrukcijas latviešu valodā problēmas neradot. «Nē, nesūdzas gan. Ja cilvēks ko nezina, farmaceits taču pilnīgi visu paskaidro saprotamā valodā. Mums pat poliski divas darbinieces runā un skaidro. Te tiešām nav problēmas,» saka Otīlija Badune, aptiekas vadītāja. Savukārt citā aptiekā teica, ka cilvēki pat mēdzot izvēlēties labāk pirkt zāles ar instrukciju tieši krievu valodā.
Nepērk jau kūkas
Latvijas normatīvie akti paredz - informācijai marķējumā uz zāļu iepakojuma un zāļu lietošanas instrukcijā ir jābūt valsts valodā. Taču, kā norāda Zāļu valsts aģentūra, ir iespējama valodu kombinācija - var norādīt ne tikai latviešu valodā, bet vēl kādā no Eiropas valstu, kurās zāles tiek izplatītas, valodām. Tā ir ražotāja izvēle.
Veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība), jautāta par problēmām ar zāļu instrukciju valodas jautājumu, saka: «Manā rīcībā nav nevienas oficiālas sūdzības par to.» Taču ar daudziem iedzīvotāju zvaniem, ka problēmas rada zāļu instrukcijas tikai latviešu valodā, saskāries krievu valodā iznākošais laikraksts Čas. Žurnāliste Ksenija Zagorovska saka: par šo problēmu Čas raksta jau daudzus gadus. «Tā ir arī psiholoģiska problēma. Cilvēks pērk zāles, kad viņam ir slikti, un ne jau konfektes vai kūkas pērk. Un instrukcijā ir specifiski termini,» viņa norāda. Īpaši problēma skarot vecākus cilvēkus, kuri tad steidz zvanīt uz aptieku vai dodas pie kaimiņiem lūgt, lai tulko. K. Zagorovska uzskata - tulkojums krievu valodā ir vajadzīgs.
Arī pacientu organizācijas Sustento valdes locekle Iveta Neimane uzskata, ka medikamentu instrukcijām jābūt saprotamām Latvijas iedzīvotājiem. Viņasprāt, «vai nu varētu tulkot instrukciju arī krievu valodā un ievietot zāļu kastītē, vai arī, ja tas kādu iemeslu dēļ nav iespējams, - tulkojumu varētu izsniegt aptiekās».
Saskaņas centra deputāts, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs gan uzskata, ka nevajadzētu par šo jautājumu «runāt politiski»: «No drošības un pacienta viedokļa vajadzētu sniegt informāciju viņam saprotamā valodā. Taču tagad - ja pēc referenduma izvirza šo jautājumu, saņems lielu pretdarbību, tas ir sensitīvs». Viņaprāt, svarīgākais ir veidot diskusiju ar zāļu ražotājiem, uzsverot, ka viņi vairāk nopelnīs, ja zāļu instrukcijas būs arī krievu valodā.
Izsniegt aptiekā?
Aptieku tīkla Euroaptieka valdes locekle Inga Zemdega-Grāpe atzīst, ka bijušas dažas iedzīvotāju sūdzības par zāļu instrukciju valodu. Viņa vispirms uzsver - katram farmaceitam ir pienākums ne tikai izsniegt zāļu paciņu un paņemt naudu, bet arī obligāti veikt tā saukto farmaceitisko aprūpi, proti, jākonsultē pacients par zāļu lietošanu, devām, blaknēm un kontrindikācijām viņam saprotamā valodā. I. Zemdega-Grāpe pieļauj risinājumu: varbūt aptiekas varētu pacientiem pēc pieprasījuma izdrukāt un izsniegt medikamentu instrukciju krievu valodā, taču tad ražotājiem tās būtu jāpārtulko, jāapstiprina un jāievieto elektroniskajā vidē. Viņasprāt, tā gan drīzāk varētu būt rekomendācija ražotājiem, nevis obligāts pienākums.
«Ņemot vērā, ka Latvijā ir iedzīvotāju grupa - pamatā vecāka gadagājuma cilvēki -, kam valodas problēmu dēļ varētu būt grūtības izprast zāļu pareizu lietošanas režīmu, GlaxoSmithKline (GSK) brīvprātīgā kārtā uz sava rēķina virknei zāļu ir papildinājusi obligāto latviešu valodas zāļu apraksta tekstu ar informāciju krievu valodā,» saka Dins Šmits, zāļu ražotāja GlaxoSmithKline Latvia valdes priekšsēdētājs. Tiesa, starptautiskie farmācijas uzņēmumi veido tā sauktās vienotās Baltijas pakas, un, ja trim valodām jāpievieno ceturtā, instrukcija mazā burtu izmēra dēļ var nebūt labi salasāma. Tāpēc GSK medikamentu daudzums, kuriem pievienota lietošanas instrukcija arī krievu valodā, samazinās.