«Tas ir sapnis par to, kādai jābūt Latvijai nākamajos septiņos gados,» pēc koalīcijas sēdes sacīja Vjačeslavs Dombrovskis (RP), kura partijas biedra, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža vadībā tapis šis dokuments. Koalīcijas pārstāvji ir pārliecināti, ka NAP kā plānots valdībā izdosies pieņemt septembrī.
Tas ir ļoti būtiski, jo oktobra sākumā Latvijas pārstāvjiem neformālās sarunās ar Eiropas Komisiju ir jādara zināmas attīstības plānā noteiktās prioritātes, lai uz to pamata varētu gatavoties nākamajam ES budžeta plānošanas periodam, «domājot arī par Kohēzijas aploksni», atzina PKC vadītājs Mārtiņš Krieviņš. Tikmēr pašvaldības jau ir satrauktas, ka kavēšanās ar NAP pieņemšanu var radīt situāciju, kad prioritātes tiek izraudzītas pēc Finanšu ministrijas ieskatiem, nevis uz valsts plānošanas dokumenta pamata. M. Krieviņš cer, «ka izdosies izvairīties no šādas situācijas, jo mēs ļoti aktīvi strādājam kopā ar Finanšu ministriju». Viņaprāt, sarunās ar EK svarīgi, cik stiprs mandāts tajās runāt par Latvijas prioritātēm ir sarunu vedējiem. Pēc tam, kad NAP konceptuāli būs atbalstījusi valdība, par to vēl lems Saeima, bet līdz galīgajam valdības lēmumam vēl notiks mēnesi ilga sabiedriskā apspriešana. M. Krieviņš tās laikā cer sagaidīt nevalstisko organizāciju un iedzīvotāju ierosinājumus, un «vislabprātāk uzklausīšu viedokli, kas no šīs redakcijas būtu izsvītrojams». Politiķu piedāvāto papildinošo vīziju PKC direktors vēl nekomentēja. Kad valdība pieņems galīgo lēmumu, PKC sagatavos «ikvienam iedzīvotājam izlasāmu plāna kopsavilkumu uz pāris lapām». NAP vadmotīvs ir ekonomiskais izrāviens, bet tā prioritātes - cilvēka drošumspēja, tautas saimniecības izaugsme, kā arī izaugsmi atbalstošas teritorijas.
Pagājušās nedēļas nogalē notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un citu valdības sociālo partneru kopīga sanāksme ar plānošanas reģionu, Lielo pilsētu asociācijas un arī zinātnieku piedalīšanos. Arī tās dalībnieki uzskata, ka NAP izskatīšanu nevajadzētu bremzēt, Dienai sacīja LPS padomnieks Māris Pūķis, minot jau izteikto iemeslu par šī plāna ciešo saistību ar ES budžeta nākamo septiņu gadu plānošanas periodu. «Pēc iespējas ātrāk ir jābūt lēmumam, kurā mēs pasakām, ko vēlamies nākamajā plānošanas periodā, lai saņemtu naudu,» Dienai uzsvēra arī LPS priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis. Pašvaldības joprojām uzstāj uz prasību resursu sadalē izmantot kvotu principu, lai neviena teritorija netiek apieta un ir tiesīga pretendēt uz ES finansējumu, kā arī valsts atbalstu. Sanāksmes dalībnieki gan atzinuši, ka šo principu nevajadzētu pretnostatīt policentriskai attīstībai, kas balstās uz principu 9 plus 21 un jau ir noteikts stratēģijā Latvijas 2030. «Valstij ir jāpasaka, ka jebkurš cilvēks un jebkura teritorija tai ir vajadzīga,» uzsvēra A. Jaunsleinis.
Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji jau izplatījuši aicinājumu noteikt, ka «NAP prioritāšu ieviešanai paredzēto līdzekļu piešķiršanai ir jābalstās uz katra reģiona specifiskajām vajadzībām, nevis jāizmanto nozaru pieeja, kas neveicina reģionu līdzsvarotu attīstību». Viņuprāt, princips 9 plus 21 nozīmē līdzekļu novirzīšanu uz centriem, kas jau tā attīstās, «aizmirstot par lauku teritorijām, kas ir nacionālā vērtība». Līdzīgs satraukums ir arī citos reģionos. Balvu novada domes priekšsēdis Andris Kazinovskis (ZZS) valdības pievēršanos Latgalei ironiski novērtēja kā labdarību laikā, kad «visa nauda tiek Rīgai, kas jau vairs nezina, kur to likt, un citiem lielajiem centriem». Pēc viņa aprēķiniem, Latgalei vajadzēja apgūt miljardu, bet šī summa ne tuvu neesot tik liela, jo - «kas pirmais aizbrauc un nolobē savas intereses, tas arī saņem».
«Par Nacionālo attīstības plānu visi runā, bet domās dala naudu, un tas kaitē attīstības plāna kvalitātei, Dienai atzina Lielo pilsētu asociācijas pārstāvis Māris Kučinskis, kurš atbalsta ieguldījumus centros, kas līdz ar to arī palīdzētu attīstīties apkārtējai teritorijai. LPS rīkotajā sanāksmē tās dalībnieki vienojušies par vairākiem ieteikumiem NAP autoriem. Piemēram, par lielāku atbalstu uzņēmējiem, kas neesot pietiekami precīzi atspoguļots plānā, kurā būtu vēlams likt uzsvaru uz izcilību, sacīja M. Pūķis. Sadaļā par cilvēka drošumspēju ir «aprakstīti dzīves pabērni, bet nav pietiekama uzmanība pievērsta darbaspējīgiem iedzīvotājiem, kas var nodrošināt ekonomisko izrāvienu», uz ko norādījuši arodbiedrību pārstāvji. Zinātnieki aicina tuvināt zinātniskās pētniecības institūtus ražošanai.