Neesmu vienīgais, kam Ilmāra Rimšēviča komunikācija pastāvīgi izsauc sajūtu, ka manas prāta spējas tiek apšaubītas. Ņemot vērā cilvēku nostāju pret eiro, šodien jebkura puslīdz organizēta partija var viegli panākt sabiedrības mobilizāciju, lai nepieļautu eiro ieviešanu. Šajā ziņā eiro karājas mata galā un eiro ieviešanas kampaņa ir izgāzusies jau tagad.
Vienlaikus valdībā, bet īpaši Latvijas Bankā, pastāv apbrīnojama pārliecība, ka vilciens ir aizgājis un jautājums izlemts.
Sabiedrība nav pārliecināta. Arī mājsaimniece saprot, ka eiro nav papīrs. Un problēma nav tajā, vai pietiks prāta izsekot jaunajām cenām. Parunājiet ar cilvēkiem. Viņi taču saprot, ka eiro ieviešanas tehniskās izmaksas nav būtiskākais jautājums, kad runa ir par nacionālās valūtas saglabāšanu vai likvidāciju. Cilvēki nav muļķi.
Saprotu, ka daudzu cilvēku un uzņēmumu ekonomiskā dzīve ir reducēta uz to, lai desmitajā datumā nomaksātu līzingu un kredītu maksājumus. Tomēr nedomāju, ka izdevīgs kredītprocents ir viņu dzīves mērķis. Ir svarīgi, par kādu procentu valsts var pārkreditēt saistības. Tomēr procentu maksāšana nevar būt valsts ekonomikas mērķis.
Kā eiro ietekmēs Latvijas ekonomiku? Uz šo jautājumu atbildes nav. Es gribu, lai mani pārliecina. Tam ir vajadzīgi argumenti.
Bieži dzirdu viedokli, ka diskusija par latu saglabāšanu nav nekas vairāk kā muldēšana. Jo lata atbalstītāji runā par to, kā būtu, ja būtu. Tas, par ko viņi sapņo, nekad taču nav noticis. Lats aktīvu lomu ekonomikas stiprināšanā spēlēja tikai tā saucamajā Latvijas laikā. Kopš 1992. gada mums nav bijis monetāras politikas, kurā Latvijas Banka darbotos Latvijas rūpniecības vai eksporta interesēs. Lats ir bijis piestiprināts valūtas grozam vai eiro. Savukārt Latvijas Bankas galvenā funkcija ir bijusi šāda stāvokļa nemainība.
Ja no tāda lata, kāds tas ir bijis, tāpat nav bijusi tāda ekonomiskā atdeve, kāda tā varētu būt, tad varbūt ieviest eiro? Vismaz samazināsies valūtas riski un administratīvās izmaksas centrālās bankas uzturēšanai. Latvijas Bankas «neatkarība» būs vēl vairāk nostiprinājusies, un tā būs kļuvusi jau pilnīgi neatkarīga no Latvijas valsts.
Te izrādās, ka Latvijas Bankas izmaksas pēc eiro ieviešanas var arī palielināties. Savukārt to pamatotība jau pašlaik ir tikpat neskaidra kā tas, kāpēc tās vadītājs saņem trīsreiz lielāku algu nekā premjers. Ko gan var pārliecināt iestāde, kuras izdevumi nav skaidri? Bet reputācija balstīta tajā, ka tā daudzus gadus ir bijusi savdabīga svētā govs.