Jā, jo šis lēmums ir tiešām ilgstoši pārdomāts. Konsultējos ar sievu, māti, tēvu un tad pieņēmu lēmumu. Protams, pirms dokumentu nešanas gāju arī pie Vilka kunga, Strīķes kundzes (KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe - red.) un pie savas tiešās vadītājas Jurčas kundzes (KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja Ilze Jurča - red.), jo zināju, ka viņi ir zinoši, ilgstošā laika periodā - no 2003. gada - var mani novērtēt. Es uzrunāju viņus ar vienu vienīgu jautājumu - vai es spēšu -, jo gribēšana man bija un arī ir. Ļoti gudrus vārdus pateica Vilka kungs - Latvijā neatradīsiet cilvēku, kurš būs spējīgs tik vienlīdzīgi strādāt un cīnīties gan novēršanā, gan apkarošanā. Viņš teica, ka novēršanā es strādāju ilgstoši, bet pārējais ar laiku aizies. Es arī izvērtēju, ka izglītība man ir pietiekama, lai strādātu arī apkarošanā, jo pēc izglītības esmu izmeklētājs.
Bet tas lielais darbs un politiskā spiediena apstākļi - vai jūs to apzināties?
Jā, es apzinos attiecībā uz lielo darbu - ne tikai apkarošana un novēršana, bet arī administratīvais darbs. Attiecībā uz politisko spiedienu gribētu pateikt, ka es līdz šim brīdim, strādājot ar administratīvo pārkāpumu lietām, esmu pieņēmis lēmumus par politiskām personām, kas pārstāv visu politisko partiju spektru, - esošajiem un bijušajiem Saeimas deputātiem, pašvaldību [amatpersonām], valsts kapitālsabiedrībās ieceltām politiskām personām. Es vienkārši cilvēku vienmēr vērtēju pēc tā, vai viņš ir izdarījis pārkāpumu. No pārējā vienmēr esmu mēģinājis norobežoties, mani nekad nav interesējis, no kādas partijas ir šī persona.
Kad pilnā sparā norisinājās konflikts KNAB iekšienē, kādā pozīcijā jūs bijāt - arī asi iestājāties pret [iepriekšējo priekšnieku] Normundu Vilnīti vai neiesaistījāties konfrontācijā?
Tas, ko priekšnieks darīja, mani neapmierināja, redzēju virkni darbību, kas man bija nesaprotamas. Attiecībā uz aktīvu iesaistīšanos - redziet, es un vēl četri kolēģi, kas ir Ētikas komisijas sastāvā, bijām dažreiz pat pa vidu visam konfliktam, jo no abām pusēm bija ļoti daudz jautājumu. Piemēram, Vilnīša kungs mēģināja izmantot Ētikas komisiju kā resursu pret konkrētiem darbiniekiem, bet mēs arī reaģējām uz neētisku rīcību no viņa puses. Piemēram, par nepatiesas informācijas sniegšanu par biroju. Principā es kā Ētikas komisijas priekšsēdētājs un citi komisijas locekļi nevarējām būt iesaistīti vienā vai otrā pusē.
Vai jūs tajā laikā apsvērāt iespēju aiziet no KNAB?
Ziniet - jā. Bija tāds moments, bet tur gan bija apstākļu sakritība. Apzinoties, ka es jau ilgstoši strādāju KNAB, bija viedoklis, ka vajadzētu kaut ko pamainīt. Dažu ekspertu viedoklis ir tie septiņi gadi [ko vēlams strādāt vienā darbavietā], man jau vairāk par astoņiem. Tad gan bija doma aiziet no KNAB, bet pēc tam es pārdomāju un paliku.
Kas ir jūsu izskaidrojums - kāpēc šis konflikts radās?
Manuprāt, priekšnieka lēmumi un darbības netika izskaidrotas darbiniekiem, un tās darbības, kā izskatījās, bija pret tiem mērķiem un uzdevumiem, kuru dēļ birojs vispār tika izveidots. Ir arī pazīmes, kas, iespējams, liecina par to, ka biroja pastāvēšana bija tiešām apdraudēta. Tika domāts nevis par to, lai attīstītu darbību un veicinātu korupcijas izskaušanu, bet gan par iekšēju konfliktu radīšanu, lai biroju padarītu par institūciju, kuru pēc gadiem diviem trim varētu apšaubīt un prasīt, kāpēc tā institūcija vispār ir vajadzīga.
Šis konflikts bija ļoti ilgs. Kā, jūsuprāt, varētu panākt, ka nākotnē neatkārtojas kas līdzīgs?
Pirmām kārtām KNAB vienmēr ir bijis kolektīvs. Tas darbojas kā mehānisms, kurā katrs zina, ko viņš dara, un kaut kādas rīcības šajā mehānismā ir sarunās, dialoga ceļā attīstāmas. Piemēram, pirms Vilnīša kunga katru nedēļu bija sapulces, kur nodaļu vadītāji un vietnieki varēja diskutēt, piedāvāt savus argumentus vienai, otrai darbībai, un, tikai izvērtējot visus argumentus, iestādes vadītājs pieņēma labāko lēmumu. Lai tas [konflikts] neatkārtotos, ir nepieciešams atjaunot operatīvās sapulces, lai struktūrvienību vadītāji šos lēmumus varētu izskaidrot arī darbiniekiem.
Bet, vai likumos nav nepieciešamas izmaiņas, lai gadījumā, ja KNAB sāk vadīt priekšnieks, kurš cīnās nevis pret korupciju, bet pret KNAB, šo problēmu ātrāk novērstu?
Jā, tas gan. Šeit es piedāvāju savu redzējumu, ka birojs varētu būt neatkarīga institūcija, līdzīgi kā Valsts kontrole un Latvijas Banka. Bet te pastāv risks, ja tiek iecelts priekšnieks, kura mērķis ir nevis cīnīties ar korupciju, bet gan ar tiem, kas cīnās ar korupciju. Tāpēc te varētu runāt par padomes izveidošanu, kura koleģiāli izlemj stratēģiskus jautājumus, kā, piemēram, struktūras izmaiņas, budžeta sadalījums. Padomi es domāju triju cilvēku sastāvā - priekšnieks un divi vietnieki.
Tātad piedāvājat mazināt priekšnieka varu?
Jā, protams, atsevišķos jautājumos priekšniekam būs gala lēmums, bet stratēģiski jautājumi ir jālemj komandai.
Kādas trīs prioritāras lietas jāizdara, lai panāktu uzlabojumus KNAB darbā?
Tas ir darbs ar tiem jautājumiem, kas ir virzīti, bet kaut kādu iemeslu dēļ apstājušies. Piemēram, Lobēšanas likums, attiecību sakārtošana ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), sākumdeklarēšanas ieviešana. Jautājumu ir daudz, un ir jāvirzās visos virzienos, lai minimizētu korupcijas riskus un korupciju Latvijā.
Pašreiz KNAB velk laukā uzreiz vairākas lielās zivis. Bet vai KNAB pietiek resursu un spēka, lai visas tās tiešām arī izvilktu?
Ja ir izdarīts kāds noziedzīgs nodarījums, tad tas ir jāizmeklē. Protams, pārgrupējot resursus, visas procesuālās darbības tiks izpildītas. Strīķes kundze mani informēja, ka apkarošanas blokā tieši izmeklēšanas nodaļā vēl ir palikušas divas vakances, četras jau ir aizpildītas. Tātad šajā jomā vēl tiks papildināti resursi.
Vilnīša iezīmētā problēma, ka ir grūtības cīnīties pret korupciju reģionos, kā viņš pamatoja iecerētās KNAB struktūras izmaiņas, bija tikai mākslīga problēma, vai tiešām līdz reģioniem ir grūti no šejienes aizsniegties?
Līdz šim KNAB darbs reģionos nekādas grūtības nav sagādājis. Tās ir divas, trīsarpus stundas, lai tiktu līdz Latvijas robežai uz jebkuru pusi. Cik zinu, struktūrvienību vadītāji piedāvājumus darbam šajā jomā bija izteikuši, bet Vilnīša kungs gribēja tikai reorganizēt un noteikt kā atsevišķu struktūrvienību. Taču pamatā valsts amatpersonas un līdzekļi apgrozās Rīgā, tāpēc jebkurā gadījumā uzmanība ir jāvērš tur, kur ir tas perēklis.
Jūs ilgi esat strādājis interešu konfliktu novēršanas jomā. Vai tur ir nepieciešamas kādas izmaiņas regulējumos?
Jā, KNAB bija iniciatīva pirms pāris gadiem, tika arī izveidota darba grupa un izstrādāts jauns likums, bet, ja es nemaldos, tas neguva atbalstu valdībā un tāpēc tālāk netika virzīts. KNAB arī apzinās, ka daži ierobežojumi [pašlaik] varētu būt pārāk stingri, bet tur, kur ir nepieciešami ierobežojumi, lai mazinātu korupcijas risku, to nav.
Kā jūs vērtējat administratīvo pārkāpumu sodu apmēru? Vai tie motivē ievērot likumu?
Robeža ir no 50 līdz 250 latiem. Bet dažreiz pat ir nepieciešams to robežu novilkt līdz vienam latam. Tātad nevis no 50 līdz 250 [latiem], bet gan vienkārši līdz 250 latiem. Ja es redzu, ka visi apstākļi sakrīt tā, ka 50 latu ir bargs sods, tiek pieņemts lēmums par mazsvarīgumu (tad amatpersonai naudas soda nav vispār - red.), kaut gan pietiktu, piemēram, ar latu, diviem vai desmit latiem, lai amatpersonai lēmums būtu saprotams un tā turpmāk ievērotu ierobežojumus.
Vai var izvairīties no līdzīgas situācijas, kādu esam pieredzējuši Tautas partijas gadījumā, kad partija vispirms pārkāpj priekšvēlēšanu tēriņu limitu, pēc tam ir garš tiesvedības process, bet beigu beigās partija vienalga izvairās no soda atmaksas?
Ir jāstrādā pie tā, lai tas process būtu pēc iespējas īsāks, piemēram, nosakot kādas lietas prioritāti izskatīšanā. Administratīvo pārkāpumu lietām ir saīsināts process - ir rajona tiesa un apgabaltiesa, un apgabaltiesas lēmums ir galvenais. Kaut kas līdzīgs varētu attiekties arī uz politiskajām partijām.
No malas ilgi vērojam, kā KNAB un VID savstarpēji «futbolē» jautājumu, kam ir jāpārbauda amatpersonu deklarācijās sniegto ziņu patiesums. Kāda ir jūsu pozīcija?
Interpretējot normatīvos aktus, tas ir jādara VID. KNAB pārbauda deklarācijas tikai, lai kontrolētu noteiktos ierobežojumus, piemēram, amatu savienošanu, dāvanu pieņemšanu un tā tālāk, bet to, vai amatpersonas norādītā informācija atbilst faktiskajiem apstākļiem, vienmēr ir pārbaudījis VID. Manuprāt, tas viņiem arī ir jādara, jo viņiem ir resursi, līdzekļi, datubāzes.
Ja jūs iecels KNAB priekšnieka amatā, noteikti pieaugs politiķu interese par jums. Vai jūs arī ar viņiem tiksities kafejnīcās?
Nē, tikai dienesta telpās un tikai par tiem jautājumiem, kas ir KNAB kompetencē.
Kā jūs vērtējat savas izredzes aizklātajā balsojumā Saeimā?
Es esmu tāds, kāds esmu, politiķi vērtēs manu iepriekšējo darbu, manu vīziju par biroju. Izredzes laiks rādīs.
50 uz 50 vai tomēr vairāk?
(Smejas) Lai paliek 50 uz 50.
Kā jums ir izdevies panākt, ka kompromatu mednieki par jums neko nav varējuši atrast?
Es vienmēr dzīvoju atbilstoši sirdsapziņai un godīgi. Tas man ir ieaudzināts ģimenē, no tēva un mātes, skolā, no klases audzinātājas. Es cenšos sadzīvot ar sevi un citiem nedarīt to, kas man pašam nepatiktu. Ir teiciens «Iz muhi slona možno sģelaķ*». (Nopūšas) Es nezinu, kas ir uzskatāms par kompromatu, jo jebkuru ziņu var pagriezt tā... Atceros, kad tikko biju atnācis uz KNAB, bija noteikts pārbaudes plāns, ko birojs katru gadu plāno, un katru gadu pārbaudījām valsts amatpersonu deklarācijas. Bija nepieciešams pie mums izsaukt Saeimas deputātus, un tas bija politiski saspringts laiks, neatceros, vai nu valdības veidošana, vai priekšvēlēšanu laiks. Tad presē ļoti daudz gan opozīcija, gan pozīcija izbļāvās, ka tagad viņus mēģina ietekmēt. Bet reāli viņi pēc tam atnāca un atvainojās: redziet, mēs esam politiķi, mums ir jāstrādā uz sabiedrību, mums jāceļ savs prestižs. Es pats to sajutu, jo man viņš sēž priekšā un atvainojas, kaut gan man bija konkrēti jautājumi par darījumiem. Tā ir atbilde uz jautājumu, ka jebkuru faktu var pagriezt tā, kā vēlas.
KNAB priekšnieka vietnieki ir diezgan spilgti līderi...
...jā. Man šodien prasīja, vai viņiem jāturpina darbs. Protams, viņiem ir jāturpina darbs. Viņu potenciāls, man kļūstot par iestādes vadītāju, būtu jāizmanto, un es noteikti uzklausīšu un ņemšu vērā viņu viedokli.
Bet vai jūs varēsiet būt spilgtāks līderis par viņiem?
Es nezinu, laiks rādīs. Es pildīšu amata pienākumus atbilstoši normatīvajiem aktiem un savai iekšējai pārliecībai.
*No mušas var uztaisīt ziloni