«Ja es iepirkumā būtu bijis kā privātais investors, es zem šādiem noteikumiem neparakstītos,» teica ministrs, atzīstot, ka radarus uzstādījušajai privātfirmai bijušas nepamatoti optimistiskas cerības uz ātriem ieņēmumiem, ar ko arī daļēji skaidrojama projekta izgāšanās. R. Kozlovskis uzsvēra, ka nākotnē, pērkot jaunus radarus, viņš kā ministrs noteikti neatbalstīs līdzīgu shēmu kā tagad, kad radaru uzturēšana tika deleģēta privātajam partnerim. Viņš arī norādīja, ka nākotnē uzsvars jāliek uz stacionārajiem radariem, pārvietojamos vai nu izmantojot minimāli, vai arī pilnībā aizstājot ar attiecīgi aprīkotām policijas ekipāžām, kuras turklāt var pildīt vairāk nekā tikai ātruma kontroles funkcijas, piemēram, ķert dzērājšoferus.
Lai nezaudētu kontroli pār notiekošo uz ceļiem, kamēr tiek plānots pavisam jauns radaru iepirkums, IeM prasīs arī aptuveni pusmiljona latu, lai ātruma kontroles funkciju varētu nodrošināt Valsts policijas (VP) ekipāžas. Šobrīd tas esot problemātiski, jo, pērkot 81 jauno policijas auto, bijis paredzēts, ka uz ceļiem jau darbosies radari, tādēļ policijas auto ar šādu tehniku neesot aprīkoti.
Šāds iepirkums varētu tikt izsludināts jau samērā drīz, lai pēc iespējas saīsinātu laika posmu, kad ātruma kontrole uz Latvijas ceļiem būs vāja. Tomēr, kad varētu tikt rīkots jauns radaru iepirkums, šobrīd vēl nevar pateikt, jo jāveic jauns izvērtējums par to ieviešanas kārtību un uzstādīšanu. R. Kozlovskis skaidroja, ka tas nepieciešams, jo, kaut gan stacionārie radari darbojušies tik labi, kā cerēts, uz pārvietojamo izmantošanu jāliek daudz mazāks uzsvars, tādēļ radaru ieviešanas programma jāpārstrādā.
IeM lēmums nepirkt radarus pamatots auditorkompānijas Pricewaterhouse Coopers (PwC) vērtējumā, ka Vitronic piedāvātais biznesa modelis valstij būtu neizdevīgs - to pārņemot, gadā izmaksas sasniegtu ap miljonu latu. Modelis esot arī neefektīvs, jo koncentrējas uz pārvietojamo radaru izmantošanu, kas prasa apjomīgu manuālu darbu un augstas uzturēšanas izmaksas - katram pārvietojamajam radaram nepieciešama atsevišķa automašīna un viens divi cilvēki, kas to apkalpo. Salīdzinājumam - visiem 27 šobrīd uzstādītajiem pārvietojamajiem radariem kopā nepieciešami tikai pieci apkalpotāji.
PwC norādīja, ka salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu Latvijā ir ievērojami vairāk pārvietojamo radaru. Uzņēmuma valdes locekle Zlata Elksniņa-Zaščirinska Dienai teica, ka šāds modelis radaru ieviesējam privātajam partnerim, kuram galvenais ir peļņa, arī bija izdevīgs, bet valstij, kuras primārais mērķis ir drošība uz ceļiem, tas nederētu. Turklāt, kaut piedāvātā tehnika ir jaunākās paaudzes, tā jau lietota iepriekšējā līguma laikā, tādēļ daļai no tās jau beidzies derīguma termiņš.
Ko darīt ar jau uzstādītajiem radariem, būs jālemj to īpašniekam. Skaidri zināms vien tas, ka sodus no jaunā gada piespriest tie vairs nevarēs.
PwC par savu darbu esot saņēmuši 28 000 latu. Gandrīz precīzi tikpat - 28 022 latus - V-traffic samaksāja līgumsodā par savu saistību nepildīšanu.