Saskaņā ar KM pārstāvja skaidrojumu jaunveidojamās nodaļas uzdevums būs stiprināt mediju, īpaši sabiedrisko, neatkarību no naudas varas - gan sakārtojot reklāmas tirgu, gan nodrošinot pienācīgu finansējumu sabiedriskajiem medijiem.
Dienas aptaujātie eksperti ir vienisprātis, ka struktūra, kas nodarbotos ar mediju politikas īstenošanu un spēles noteikumu izstrādi mediju laukā, nepieciešama. Atšķiras gan viedokļi, kādai tai jābūt. Pēc ekspertu domām, nodaļas galvenais uzdevums ir radīt skaidru juridisko ietvaru, kādā darbojas mediji, sakārtot jautājumus, kas saistīti ar to īpašumtiesībām, reklāmas izvietošanu un brīvu konkurenci. Turklāt jaunajai institūcijai būtu jāstiprina demokrātiskās vērtības, nevis jānodarbojas ar cenzūru.
Jautājums par mediju politiku īpaši aktuāls ir Ukrainas notikumu kontekstā, kad Krievija izvērš informatīvo karu un, Providus pētnieces Ivetas Kažokas vārdiem runājot, Latvijā valda apjukums, kā uz to reaģēt. Proti, vai vajag ko aizliegt, kā kaimiņvalsts propagandas ierobežošanu samērot ar vārda brīvību. Arī Eiropas kustības Latvijā priekšsēdētājs Andris Gobiņš uzskata, ka viens no galvenajiem mediju politikas uzdevumiem ir atrast samērojamību un līdzsvaru starp vārda brīvību un demokrātijas tiesībām sevi aizstāvēt.
Radikālākais priekšlikums ir Saeimas deputātam Dzintaram Ābiķim (Vienotība). Viņš uzskata, ka nepieciešams pat īpašs valsts ministrs, kurš atbildētu par Latvijas informatīvo telpu. «Krievija ir agresorvalsts, kas nodarbojas ar informatīvo karu. Mēs nevaram uz to nereaģēt, un reakcijai ir jābūt pietiekami nopietnai. Valsts ministrs koordinētu starpministriju darbu, kas saistīts ar Latvijas tēla veidošanu, un viņam arī būtu vieglāk aizstāvēt nepieciešamā finansējuma piešķiršanu,» skaidro deputāts. Šādam viedoklim kategoriski nepiekrīt I. Kažoka, kas norāda, ka mediju politiku nevajadzētu nodot vienas politiskas amatpersonas rokās. «Pašreizējais variants ir optimāls, kad pie ministrijas tiek izveidota administratīva struktūra, un ierēdņi izstrādās profesionālus un juridiski, nevis politiski motivētus lēmumus,» skaidro I. Kažoka. Viņasprāt, pašreizējais likums Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem ir stipri novecojis, tas būtu krietni jāpārstrādā, tāpat jāizveido regulējums jaunajiem interneta medijiem. «Viens no svarīgākajiem jautājumiem būtu mediju īpašumtiesību sakārtošana, lai to īpašnieki būtu sabiedrībai skaidri zināmi. Svarīga ir arī konkurences nodrošināšana, lai pārāk daudzi mediji nekoncentrētos viena īpašnieka rokās, kas negatīvi ietekmētu viedokļu plurālismu,» ir pārliecināta pētniece.
Politiskās komunikācijas eksperts, Latvijas Universitātes profesors Ojārs Skudra gan uzskata, ka ilgtermiņā efektīvāka būtu neatkarīga institūcija, kas nav nevienas ministrijas sastāvdaļa. «Pats svarīgākais uzdevums ir stiprināt sabiedrībā demokrātiskās vērtības. Ja valsts to nedara, tad šo tukšumu aizpilda Krievija ar savām vērtībām un savu propagandu.»