Taču, kamēr iesaistītās puses priecājas par programmas rezultātiem, tikmēr joprojām nav novērstas jau toreiz konstatētās problēmas. Piemēram, rindā uz valsts apmaksāto medicīnisko apaugļošanu maijā gaidīja 2219 pacientu, bet patiesais skaits varētu būt pat vairākas reizes mazāks, jo nav vienota rindas reģistra. Tāpat jautājums aktualizējies par procedūras patiesajām izmaksām.
Rezultāti labi
Programmas rezultāti ir labi un ir izdevies vismaz kaut kādā veidā samazināt mākslīgās apaugļošanas izmaksas tām ģimenēm, kurām tā ir vienīgā iespēja grūtniecībai, Dienai stāsta Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes departamenta Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Antra Valdmane. Taču jāņem vērā, ka ne mākslīgā apaugļošana, ne aborti nav tas, kas regulē demogrāfisko situāciju, atzīmē speciāliste.
Arī pašas klīnikas, kuras piedalās valsts programmā, savus rezultātus vērtē kā labus. Klīnikas EGV donoru programmas koordinators, ginekologs rezidents Mārtiņš Levenšteins Dienai pastāstīja, ka valsts programmā vidēji 40-45% gadījumu iestājas grūtniecība, kas, salīdzinot ar pasaules datiem, ir labs rādītājs. Turklāt novērots, ka cilvēki aizvien vairāk izvēlas gaidīt rindā uz valsts atbalstu, nevis veikt mākslīgo apaugļošanu par saviem līdzekļiem. Arī privātklīnikas Jūsu ārsti galvenā ārste Valērija Godunova Dienai norādīja, ka atsaucība ir liela - šogad jau valsts piešķirtais finansējums ir beidzies un vairāk mākslīgās apaugļošanas par valsts līdzekļiem viņas klīnikā netiek veiktas. Taču rezultāts esot ļoti labs - grūtniecība šogad iestājusies gandrīz pusē gadījumu. Savukārt Reproduktīvās medicīnas centra Embrions vadītājs dr. Gints Treijs Dienai pastāstīja, ka kopš centra iesaistīšanās programmā 2012. gada rudenī kopumā piedzimuši 79 bērni - 36 meitenes un 43 zēni. Turklāt šis skaits būs vēl lielāks, jo bērniņu gaida arī tās sievietes, kurām mākslīgā apaugļošana veikta pērn un šogad.
Pēc Nacionālā veselības dienesta (NVD) datiem, kopš programmas uzsākšanas līdz 2014. gada beigām notikušas 199 dzemdības, taču dienestam nav datu par pacientēm, kuras izvēlējušās mājdzemdības, maksas dzemdību palīdzību, kā arī dzemdējušas ārpus Latvijas. Turklāt dzimušo bērnu skaits ir vēl lielāks, jo piedzimuši ir arī dvīņi, kā arī nav apkopota statistika par šo gadu, Dienai atzīmē NVD pārstāve Māra Āboliņa.
Nepareiza aina
Lai gan mākslīgās apaugļošanas rezultāti ir labi, panākti nav uzlabojumi pašai programmai. Vēl pirms diviem gadiem Diena rakstīja, ka nepastāv vienota rinda uz pakalpojuma saņemšanu, tāpēc pacienti rindā iestājas pat visās klīnikās, kas programmā ir iesaistītas, veidojot mākslīgu un nepamatoti garu rindu. Toreiz risinājums tika solīts līdz 2013. gada beigām, taču nekas nav mainījies - ja šobrīd rindā, pēc NVD datiem, teorētiski gaida 2219 sieviešu, tad faktiski šis skaits varētu būt krietni mazāks. Tikmēr A. Valdmane stāsta, ka joprojām par vienoto rindu tiek domāts, bet tas nav pāris dienu jautājums, īpaši tad, ja vēlme ir ieviest kompleksu risinājumu. Turklāt nevarot aizliegt pacientam rindā piereģistrēties katrā klīnikā.
Tikmēr M. Levenšteins piebilst, ka vienotas rindas neesamība sagādā grūtības, jo neparādās patiesā aina, līdz ar to arī, piemēram, nevar pacientam pateikt, cik ilgs laiks līdz procedūrai būs jāgaida. Savukārt G. Treijs ironiski nosaka, ka pie šādas sistēmas jau pierasts un jāpriecājas, ka vispār programma ir. Vienots reģistrs jau tiekot gaidīts desmit gadu. Tāpat NVD Diena uzzināja, ka pagaidām nav arī projekta tehnisko risinājumu un nav arī aprēķinātas tā izmaksas.
Šādas vienotas rindas neesamība rada nepareizu priekšstatu arī pacientiem. Sarunā ar Dienu Sintija stāsta, ka ir domājusi par šo programmu, jo dabiskā ceļā diemžēl bērniņu ieņemt nevar. Taču, paskatoties uz to cilvēku skaitu, kas gaida rindā, nolaižas rokas. Viņa nevēlas vairākus gadus gaidīt, līdz pienāks viņas rinda. Tas radīšot vienīgi liekus pārdzīvojumus. Tāpēc pieņemts lēmums pašiem sakrāt nepieciešamos līdzekļus un veikt procedūru negaidot.
Laiks izvērtēt
Kā Dienai stāsta VM pārstāve A. Valdmane, joprojām var teikt, ka programma ir pašā sākumā, bet nu ir uzkrāta pietiekama pieredze, lai varētu izvērtēt rezultātus un saprast, kuras ir tās lietas, kas jāuzlabo. Rudenī plānots sanākt kopā ar visiem iesaistītajiem, lai uzklausītu ierosinājumus, jo tādi noteikti būšot arī pašām klīnikām. Un tur A. Valdmanei ir taisnība. Piemēram, M. Levenšteins saskata problēmas ar valsts apmaksu par katru procedūru - šie aprēķini tika veikti pirms vairākiem gadiem, kad izstrādāja programmu. Taču medicīnā notiek pastāvīga attīstība, nedaudz pamainās tehnoloģijas, materiāli un arī klīnika iet līdzi laikam, izmantojot modernākus materiālus, lai nodrošinātu kvalitatīvāku pakalpojumu. Rezultātā šo gadu laikā procedūru pašizmaksas ir pieaugušas, un vajadzētu pārskatīt tieši procedūru izmaksas, to atbilstību reālajai tirgus situācijai valstī, uzskata M. Levenšteins. Arī AVA Clinic medicīniskais direktors Jaroslavs Ļakutins piebilst, ka šīs cenas būtu nepieciešams pārrēķināt katru gadu, ņemot vērā izmaiņas mākslīgas apaugļošanas aktualitāšu jomā.
Te gan uzreiz jāsaka, ka ministrijā patlaban neredz iespēju palielināt finansējumu šai programmai, tāpēc risinājumi jāmeklē esošā finansējuma ietvaros. Turklāt uzsākts arī darbs pie vienota neauglības reģistra koncepta izstrādes.