Pēdējā gada laikā Bērnu slimnīcā nonākuši vairāki bērni ar vēj-baku izraisītām smagām komplikācijām - neiroloģiskiem sarežģījumiem, pneimoniju un citām veselības problēmām.
Latvijā kopš 2008. gada vakcinācija pret vējbakām iekļauta valsts imunizācijas kalendārā, taču minētie smagi saslimušie bērni valsts apmaksāto vakcīnu nebija saņēmuši.
Tas liecina, ka daudzi vecāki joprojām neizprot vējbaku saslimšanas riskus, tāpēc ģimenes ārstiem daudz aktīvāk jāskaidro vakcinācijas nozīme.
Savukārt Veselības ministrijai jau tuvākajā laikā ir jāpieņem lēmums par iespēju nodrošināt pret vējbakām arī otru vakcīnas devu, jo viena deva imunitāti nenodrošina.
Vējbakas - ne tikai pumpas un temperatūra
Statistikas dati liecina, ka 2008. gadā Latvijā uzsāktā vakcinācija pret vējbakām 12-15 mēnešus veciem bērniem, iekļaujot to kombinētās vakcīnas sastāvā, ir efektīvs profilakses līdzeklis. Laikā no 2000. līdz 2008. gadam vidēji gadā valstī tika reģistrēti 7600 saslimšanas gadījumi, bet pēc 2008. gada saslimstība samazinājusies vairāk nekā divas reizes. Pret vējbakām vakcinēto skaits Latvijā 12-15 mēnešus veco bērnu grupā ir būtiski audzis - 2012. gadā tas sasniedza jau 90,2%.
Tomēr daļa bērnu joprojām vakcinēti netiek. Bērnu slimnīcas mediķu pieredze liecina, ka sekas tam var būt smagas. Viens bērns pēc saslimšanas ar vējbakām aizvadītajā gadā saslimis ar encefalītu, viens - ar smagu pneimoniju. Kā komplikācijas pēc vējbakām iespējami arī strutaini ādas iekaisumi, bieži tos izraisa streptokoki un stafilokoki, starp kuriem var būt īpaši virulenti streptokoki vai pret antibiotikām rezistenti stafilokoki. Ja strutaina infekcija pievienojas sejas rajonā, tā kļūst īpaši bīstama, jo var skart acis ietverošos dziļos audus un izraisīt pat smadzeņu strutainu iekaisumu, sepsi. Vējbakām raksturīgi arī dažādi citi iekaisumi, kuru rezultātā tiek bojātas plaušas, aknas, aizkuņģa dziedzeris, nieres, var novērot arī asiņošanu. Nozīmīgi ir nervu sistēmas bojājumi - visbiežāk encefalīti. Būtiski, ka komplikāciju risks pieaug veseliem cilvēkiem līdz ar slimnieka vecumu - pusaudžiem un pieaugušajiem, cilvēkiem ar hroniskām slimībām, imunitātes traucējumiem, kam vējbakas var noritēt ļoti smagā formā. Savukārt inficēšanās ar vējbakām grūtniecības laikā var būtiski ietekmēt augļa attīstību, un bērnam piedzimstot var novērot neattīstītas ekstremitātes, rētas uz ādas, centrālās nervu sistēmas bojājumus ar sekojošiem garīgās attīstības traucējumiem, kā arī acu bojājumus. Lai gan minētās komplikācijas attīstās samērā reti, ir grūti paredzēt, kuru bērnu piemeklēs šāda nelaime. Minētie fakti ir pietiekami nopietni, lai vecāki un ārsti nopietni domātu par bērnu vakcināciju pret vējbakām.
Valdībai jāpieņem lēmums
Kaut gan statistika pierāda, ka arī vienreizēja vakcinācija pret vējbakām būtiski ierobežo slimības izplatību, jaunākie pētījumi ASV un citās valstīs liecina, ka ar vienu vakcīnas devu nav iespējams pasargāt cilvēku no saslimšanas pret vējbakām visas dzīves laikā. Tāpēc nepieciešams ievadīt otru vakcīnas devu pirmskolas vecumā. Latvijas statistikas dati apliecina šo nepieciešamību, jo pēdējā laikā pieaug saslimstība vakcinēto bērnu vidū - 2011. gadā saslima 88 pret vējbakām vienreiz vakcinēti bērni. Līdzīgi atklājumi vakcinācijas jomā nav nekas jauns un neparasts. Piemēram, līdzīgi bija arī ar masalu vakcīnu. Sākotnēji bija doma, ka imunitāte tiks nodrošināta ar vienu vakcīnas devu, bet vēlākie pētījumi atklāja, ka imunitātes nostiprināšanai nepieciešama arī otrreizēja vakcīnas ievade. Šodien, kā zināms, tieši vakcinācijas rezultātā masalu infekcija lielākajā daļā pasaules valstu, arī Latvijā, ir gandrīz izskausta, un tas tika panākts tieši ar revakcināciju jeb atkārtotas vakcīnas devas ievadīšanu. Šādu ceļu - ar divu vējbaku vakcīnas devu ievadi bērniem - ir izvēlējušās vairākas vadošās pasaules valstis.
Valdībai jautājums par finansējuma rašanu bērnu imunizācijai ar otro vējbaku vakcīnas devu arī Latvijā jāpieņem jau tuvākajā laikā, citādi mērķtiecīgi uzsāktajai vējbaku izskaušanas programmai nav jēgas. Šādu nostāju atbalsta arī Imunizācijas valsts padome, kuras mērķis ir izvērtēt ar vakcināciju un Imunizācijas valsts programmu saistītos jautājumus un sniegt priekšlikumus to risināšanai.
Diemžēl vējbaku izraistājs VZV vīruss rada arī citu nejauku slimību ar skaistu vārdu - jostas rozi (herpes zoster) ar aukstumpumpām līdzīgiem sāpīgiem sīkiem pūslīšiem, kas novietoti jostveidā pa nervu gaitu. Diemžēl sāpes reizēm saglabājas arī pēc izsitumu pazušanas. Visbiežāk šo slimību novēro gados vecākiem cilvēkiem, retāk bērniem. Ir zināms, ka gan pēc pārslimotām dabīgām vējbakām, gan pēc vakcinācijas vīrusi paliek cilvēka organismā uz mūžu un biežāk dzīves otrajā pusē kādu nelabvēlīgu apstākļu dēļ var aktivizēties un cilvēkam izraisīt jostas rozi. Vējbaku vakcīna nespēj pasargāt cilvēku no jostas rozes, tāpēc jau šobrīd ir izstrādāta un praksē, piemēram, ASV, ieviesta jauna vakcīna tieši pret jostas rozi, ko iesaka vecāka gadagājuma cilvēkiem. Cīņa ar VZV vīrusu nav beigusies, tomēr jau šodien mums ir lielas iespējas pasargāt bērnus no slimībām un to komplikācijām.