Igaunijas piemērs ir lipīgs. Nesen visā Igaunijā notika plašs vairāku dienu skolotāju streiks, kurā Igaunijas pedagogu arodbiedrība minimālo algu jau šogad pieprasīja palielināt par 20%, savukārt nākamos divus gadus - par 15% katru gadu. Igaunijas skolotājus neapmierināja valdības solījums par 15% algas palielinājumu no nākamā gada, jo vidējā alga Igaunijā ir ap 650 latu, bet minimālā igauņu skolotāja alga ir 435 lati.
Latvijā minimālā skolotāja alga ir 245-255 lati atkarībā no skolotāja darba pieredzes. Neteiksim, kā tā ir divas reizes mazāka nekā Igaunijā, bet maza. Tāpēc arī Latvijas skolotāji sadūšojušies pieprasīt no nākamā mācību gada par 10% celt minimālo samaksu par pedagoga likmi. Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis uzskata, ka skolotāju piedāvājums ir pārāk «jēls un negatavs», tāpēc gatavošot savu «pretpiedāvājumu», kā celt Latvijas skolotāju labklājību. Vienlaikus Roberts Ķīlis no pedagogu pārstāvju organizācijām ir sadzirdējis ko būtisku - tās esot skaidri paudušas, ka piekrīt reformām izglītībā. Diena tomēr secina, ka pedagogu organizāciju publiskais paziņojums gan visai būtiski atšķiras no Roberta Ķīļa iecerēm. Ir pilnīgi skaidrs, ka motivēta jauna cilvēka kļūšanu par skolotāju ir ļoti problemātiski panākt pat ar 10% pielikumu pie 245 latu algas. Tāpēc pārmaiņas izglītības sistēmā - un it īpaši būtiskas pārmaiņas Latvijas valsts ekonomikā - ir nepieciešamas.