Runājot par to, cik lielu naudu šādas palīdzības programmas izmaksā Latvijas iedzīvotājiem, komisārs atzina, ka vidēji gadā tie ir 10 eiro no katra mūsu valsts pilsoņa.
Mozambiku un Tanzāniju A. Piebalgs apmeklēja kopā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Manuelu Barrozu un Tanzānijā panāca vienošanos par sešu jaunu attīstības programmu sākšanu nolūkā uzlabot piekļuvi ūdensapgādei, stiprināt autotransporta nozari un lauku ceļu infrastruktūru, kā arī labu pārvaldību un sociālo atbildību. Kopumā Tanzānija tuvākajos gados saņems 126,5 miljonus eiro, un šī nauda palīdzēs atjaunot ceļus vairāk nekā 200 kilometru garumā, 500 000 iedzīvotājiem sniegt piekļuvi dzeramajam ūdenim un 140 000 iedzīvotāju - labākai sanitārajai infrastruktūrai un pakalpojumiem. Savukārt Mozambikai tiks piešķirts 37 miljonu eiro finansējums, lai samazinātu nabadzību, sekmējot ekonomikas attīstību vietējā līmenī un jo īpaši stiprinot vietējo mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu produktivitāti un konkurētspēju.
Visstraujāk aug
Tanzānija un Mozambika patlaban ir vienas no visstraujāk augošajām Āfrikas ekonomikām - pirmās gada izaugsme mērāma septiņos procentos, savukārt otrajai pērn tie bija pat astoņi procenti. Līdz ar to vajadzību ir ļoti daudz, un valstīm ir nepieciešams faktiski viss - sākot ar ieguldījumiem infrastruktūrā un beidzot ar visplašākajām patēriņa precēm. Vidusslānis, kā jau gandrīz visur kontinentā, aug ātri, taču vienlaikus palielinās plaisa starp dažādiem sociālajiem slāņiem - kamēr samērā neliela sabiedrības daļa straujiem soļiem iet uz priekšu, nabadzīgie iedzīvotāji labākajā gadījumā paliek tur, kur ir, bet sliktākajā - kļūst vēl nabadzīgāki.
«Mums ir jākoncentrējas uz strukturālām reformām, un tās nekad nav vieglas, tās vienmēr ir nežēlīgas. Abas valstis attīstās ļoti strauji, diemžēl šiem skaitļiem ir neliela ietekme uz nabadzību. Izaugsme ir jūtama lielajās pilsētās un atsevišķos sektoros, bet tā nemaina lietas būtību laukos. Tāpēc esam nolēmuši vairāk pievērsties lauksaimniecībai un pieejai enerģijai. Tam vajadzētu ietekmēt arī nabadzību laukos, jo līdz šim mēs uzskatījām, ka tirgus pats visu sakārtos un lauksaimniecībā ieguldīt nav nepieciešams. Izrādījās, ka tā nav un ir jāiegulda. Mūsu mērķis ir arī piesaistīt Āfrikai kredītresursus no Eiropas. Latvijai šādu banku nav, bet citām ES valstīm ir,» sarunā ar Dienu uzsver A. Piebalgs.
Mūsu intervija notiek Tanzānijas ekonomiskajā galvaspilsētā Dāresalāmā, apkārt slejas stikloti debesskrāpji, kuros izkārtojušies neskaitāmu banku ofisi. Tikai nedaudz tālāk sākas pilsētas nabadzīgie kvartāli, un kontrasts ir acīmredzams. Līdzīgi ir daudzās Āfrikas valstīs, un viens no ES mērķiem ir panākt nevienlīdzības mazināšanos. Tādā veidā būtu iespējams paplašināt savu uzņēmēju noieta tirgus, jo potenciāls Āfrikā ir milzīgs - iedzīvotāju skaitliski ir ļoti daudz, un, jo vairāk viņi varēs atļauties pirkt, jo vairāk naudas varēs nopelnīt uzņēmēji un līdz ar to turīgākas kļūs ES valstis.
Tas būtu jāizmanto arī Latvijas biznesmeņiem, taču eirokomisārs Piebalgs norāda, ka līdz šim viņi Āfrikas apgūšanā bijuši visai kūtri un nav aktīvi centušies izmantot šīs iespējas. Viņš arī uzsver, ka jebkurš Eiropas (un līdz ar to arī Latvijas) iedzīvotājs ir ieinteresēts nabadzības mazināšanā Āfrikā, jo, šādā veidā veicinot valstu attīstību, tiek mazināta militāru konfliktu un pārtikas krīžu iespējamība.
Summas nav kosmiskas
Arī Somālijas pirātismu lielā mērā radīja laikus nesniegta palīdzība, un tagad ES tā apkarošanā jāiegulda vismaz septiņas reizes lielāka nauda. «Summas, ko mēs ieguldām Āfrikā, patiesībā nav tik lielas, un ir acīmredzami, ka tas ir lētākais ceļš,» uzsver A. Piebalgs un piebilst, ka līdz ar to mazāka nodokļu maksātāju naudas summa ir jāiegulda arī militārajos budžetos.
Viņš kategoriski noliedz, ka ES Āfrikā ir kādi savtīgi mērķi un palīdzība, piemēram, Mozambikai, tiek sniegta arī daļēji tāpēc, ka tur atrastas bagātīgas gāzes krātuves. Vienlaikus komisārs atzīst, ka ES tomēr mainīs savu līdzšinējo praksi, kad notika liela ieklausīšanās vietējo valdību vēlmēs, un turpmāk lēmumus par naudas izlietojumu pieņems daudz striktāk. «Bieži ir tā, ka to aploksni sadala daudzās daļiņās, tur ieguldot trīs miljonus, tur piecus miljonus, bet tur 300 tūkstošus, un beigās uz attīstību tas atstāj nelielu ietekmi. Tāpēc tagad mēs mēģinām darīt tā - pasakām, ka jums Sāhelā ir problēmas ar pārtiku un mēs ar savu palīdzību iesim tikai šajā jomā. Iepriekš mēs sekojām tam, ko grib valdības, bet tagad grasāmies būt stipri proaktīvāki,» saka komisārs.