Tāpēc darba grupa Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadībā izstrādājusi likumprojektu, kas reglamentē psihologu profesionālo darbību, izveidojot to sertifikācijas sistēmu. Likumprojekts paredz - lai psihologs varētu praktizēt, sertifikāts būs obligāts. Jāuzsver - vairākos gadījumos psihologu darbu apmaksā nodokļu maksātāji. Tas attiecas gan uz skolās, gan Valsts policijā un Aizsardzības ministrijā nodarbinātajiem psihologiem, gan viņu amata brāļiem, kurus darbam piesaista Nodarbinātības valsts aģentūra un bāriņtiesas. Īpaši jūtīgs ir jautājums par psihologiem, kas strādā ar bērniem, sevišķi tāpēc, ka atsevišķos gadījumos, piemēram, kriminālprocesos, kuros kā liecinieki tiek iztaujāti bērni, obligāta psihologa klātbūtne noteikta ar likumu.
Darba grupas un PKC Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītājs Vladislavs Vesperis norāda, ka tieši šī joma ir visvairāk nesakārtota. Piemēram, darbam ar bērniem kriminālprocesa ietvaros, kas prasa speciālas papildu zināšanas, ir tikpat kā neiespējami atrast piemērotas kvalifikācijas speciālistu, jo šādas specializācijas augstskolu mācību programmā nav. Arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja Laila Rieksta-Riekstiņa norāda, ka tiesas pieprasītie psihologu atzinumi par bērna stāvokli nereti ir sliktas kvalitātes: «Atzinumos trūkst pamatojuma, nav saprotams, kā psihologs ir nonācis līdz saviem secinājumiem. Ir gadījumi, ka atzinums par bērnu uzrakstīts, ar viņu neaprunājoties, balstoties tikai uz vecāku teiktā.» Viņasprāt, atzinumus nedrīkstētu sniegt speciālists, kuram ir tikai bakalaura grāds.
Likumprojekts šo situāciju labotu - paredzēts, ka sertifikātu iegūs tikai maģistra grāda īpašnieki, kuri ir noteiktu laiku strādājuši kā asistenti pie sertificēta psihologa. Sertifikātu izsniegs sešās specialitātēs, jo darbam ar bezdarbniekiem vai cilvēkiem ar atkarībām ir nepieciešamas citas iemaņas nekā darbam ar bērniem.
Pret šādu risinājumu gan iebilst Latvijas Profesionālo psihologu asociācijas valdes priekšsēdētāja Evelīna Mūze, kura uzskata, ka jāpiešķir viens Eiropas standartiem atbilstošs sertifikāts, sīkāk neko nedalot. «Psihologu dalījumam pa specialitātēm nav izglītības seguma. Piemēram, Eiropā, lai līdztekus vispārējam psihologa sertifikātam iegūtu sertifikātu kādā noteiktā specialitātē, ir vēl papildus tajā jāapgūst 400 stundu mācību kurss. Mūsu izglītības sistēma pagaidām to nenodrošina,» skaidro E. Mūze. Viņa arī uzskata, ka nepieciešamo specializāciju psihologs iegūst tikai praktizējot.
Plānots, ka sertifikāciju veiks īpaši izveidotas Psihologu padomes paspārnē strādājošas sertifikācijas komisijas. Savukārt sertifikācijas standarti būs noteikti Ministru kabineta noteikumos, kurus izstrādās īpaši izveidota darba grupa sadarbībā ar psihologu profesionālajām organizācijām.