Gaidāmo Saeimas ārkārtas vēlēšanu iespaidā _Vienotības_ partijas, kā arī _Visu Latvijai!-_TB/LNNK pirmdien paziņoja, ka līdz vēlēšanām nolēmušas izveidot vienotas partijas. VL-TB/LNNK to dibinās referenduma dienā 23. jūlijā.
Pēc prezidenta paziņojuma, ar kuru tiek rosināta Saeimas atlaišana, gan politiķi, gan eksperti ir izteikuši skepsi par iespējām ievēlēt kvalitatīvi citādu Saeimu tādā nozīmē, lai tajā tiktu īstenota cita politiskā kultūra un partijas būtu brīvas no tā dēvēto oligarhu ietekmes. Arī premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) pirmdien žurnālistiem atzina - ja nākamajā Saeimā lielu ietekmi iegūs Saskaņas centrs, Zaļo un Zemnieku savienība un apvienība Par labu Latviju!, kas vairākkārt ir kopīgi balsojušas, «tad uz būtiskām izmaiņām nevar cerēt». Kā SC, tā koalīcijas partijās Vienotība un ZZS vairākumu veido deputāti, kuri parlamentā ievēlēti pirmo reizi, taču viņi nav spējuši pārliecināt pieredzējušo politiķu mazākumu, ka nepieciešams īstenot jaunu politisko kultūru. Ir iespaids, ka visos politiskajos spēkos lēmumus nosaka neliela līderu grupa, bet jaunā iesaukuma vairākums ir drīzāk statisti bez lielas ietekmes. Vairākkārt arī norādīts, ka šī Saeima ir kvalitatīvi labāka, kas attiecas arī uz tās debašu kultūru.
Vērtējot socioloģiskās aptaujas, jāsecina - ja būs jaunas vēlēšanas, SC pozīcijas varētu saglabāties tikpat labas kā tagad, ko atzina arī sociologs A. Kaktiņš. Taču, viņaprāt, apvienība Par labu Latviju! un Visu Latvijai!-TB/LNNK «ir riska zonā un viņiem būtu pamats uztraukties». Vienotības izredzes varētu ietekmēt V. Zatlera plāni - ja viņš kļūs par prezidentu, tad esot mazāk ticams, ka veidos jaunu partiju. Taču citādi V. Zatlera iesaistīšanās vēlēšanu procesā varētu būtiski mainīt spēku samēru parlamentā, ja viņam izdodas iesaistīt ekspertus, ar kuriem ir sadarbojies. Lai gan prezidents runā vispirms vērsās tieši pret valdībā pārstāvēto ZZS un tās atkarību no Aivara Lemberga, ZZS frakcijas vadītājs nedomā, ka tas mazinās atbalstītājus ZZS vēlēšanās, jo apvienības vēlētāju vidū A. Lembergs esot populārs. Viņš TV3 Ziņu dienestam pirmdien arī neizslēdza iespēju kandidēt ārkārtas vēlēšanās.
Jaunā situācija ir pasteidzinājusi partiju apvienošanos apvienībās. Ja Visu Latvijai!-TB/LNNK bez īpašas reklamēšanās tam mērķtiecīgi gatavojās, tad Vienotībā ir izteikti lielāka viedokļu dažādība. Tam pamatā ir savstarpējā neuzticēšanās, kuru VL-TB/LNNK izdevies pārvarēt, lai gan aizvainojums par nekorekto vēlēšanu kampaņu no atsevišķu kolēģu puses pēc vēlēšanām bija. Vērojot partiju attiecības Vienotībā, ir iespaids, ka atsevišķi Jaunā laika un Sabiedrības citai politikai līderi nemaz nevēlas visas Pilsoniskās savienības iekļaušanos jaunajā partijā. Tās daļa patiešām ir ideoloģiski radniecīgāka VL-TB/LNNK un nespēj iedomāties sadarbību ar Saskaņas centru, kuru kā partneri redz SCP. Pastarpināti iegūta informācija par norisēm Vienotības valdes sēdē, kas notika svētdien, liecina, ka līderu izturēšanās bijusi savstarpēji neiecietīga. Vienotības iekšienē esot cilvēki, kas vēlas mazināt PS priekšsēža Ģirta Valda Kristovska ietekmi, ko var skaidrot arī ar viņa vēlmi sagaidīt atbildes uz virkni Jaunajam laikam uzdoto jautājumu. Ģ. V. Kristovskis svētdien sacīja - lai apvienotos vienā partijā, ir jāgūst pārliecība, ka atklāti un godīgi notiks lēmumu pieņemšana, kā arī finansējuma piesaistīšana partijai, lai ikvienam biedram tas ir saprotams. Pirmdien, kad Vienotības valde nolēma līdz 6. augustam nodibināt partiju, Ģ. V. Kristovskis nebija zaudējis cerību, ka visu trīs partneru un to līderu savstarpējā uzticība un koleģialitāte pieaugs, taču PS vadībai ir svarīgs biedru viedoklis un lēmums būs jāpieņem kopsapulcē.