Mūsu laikā bija virsuzdevums: atgūt Latvijas neatkarību un stāstīt pasaulei, kādā veidā mēs to gribam sasniegt. Pēc tam nāca virsuzdevums iekļūt ES un NATO. Nu mēs vairs neesam ārpolitikas veidotāji: vai nu pieņemam, ko mums iesaka sabiedrotie, vai mēģinām kādu laiku nepieņemt, līdz tomēr esam spiesti pieņemt.
Es ļoti gribētu, lai Latvijas ārpolitikā nebūtu dubultstandartu. Ja mēs mācīsim Baltkrievijai demokrātiju, kā tad ir ar Ķīnu? Ārpolitikā ir intereses, uzdevumi. Ar tās palīdzību valsts risina iekšējās problēmas, un ārpolitikas veidotāji stāsta, kādā pasaulē dzīvojam, un mēģina pareģot, kāda pasaule būs, lai valsts būtu gatava pārmaiņām, kas pasaulē notiek.
Lai ārpolitika būtu veiksmīga, ir vajadzīgs sabiedrības atbalsts. Mūsu sabiedrība varētu būt puse uz pusi: vieni orientēti Rietumu virzienā uz tirgus saimniecību, citi teiktu - mēs esam kļuvuši par vienu no nabadzīgākajām valstīm ES, gribam kaut ko citu. Tā ir liela problēma - saliedēt sabiedrību un pārliecināt cilvēkus, ka mums nav cita virziena. Kā mēs būsim vienoti 2015. gadā un nedarīsim valstij kaunu [ES prezidentūras laikā]?
Mums nav nevienas nopietnas analīzes par situāciju valstī, Eiropā vai pasauli kopumā. Mēs pieņemsim to, ko amerikāņi pateiks. Neviens nav pateicis, ko Latvija zaudēs ekonomiski, ja ieviesīs sankcijas [pret Baltkrieviju].
Tas viss atgādina ķeksīša variantu: mums bija debates. Debates Saeimā par ārpolitiku ir iespēja opozīcijai izbļaustīties.
Viens no svarīgākajiem ārpolitikas uzdevumiem ir risināt energoapgādes problēmu. Diemžēl ES nav kopīgas energopolitikas. Mēs nekad nesam spējuši panākt Baltijas valstu vienotību, kopēju ārpolitiku vai saimniecisko politiku.
Atis Lejiņš, Saeimas Ārlietu komisijas loceklis
Mēs gribam stipru NATO, stipru un vienotu ES, stiprināt saites ar galveno stratēģisko partneri - Ameriku - un padziļinātas saites ar mūsu kaimiņiem - Ziemeļvalstīm. Pasaule ļoti mainās. Tanī laikā, kad cīnījāmies par iestāšanos ES un NATO, neviens nerunāja, ka lielākā ekonomiskā vara būs Ķīna un otrā būs Indija. Tāpēc mums ES kā vienots veselums ir ārkārtīgi svarīga.
Mūsu valstī ir mazākais ES atbalstītāju skaits: tikai 23% (Igaunijā 80%) aptaujāto atbalsta ES; 50% saka, ka nav ne labi, ne slikti. Aptaujas rāda, ka tikai 6% (Igaunijā pāri par 50%) pilsoņu izsaka uzticību Saeimai; tīri neomulīgi kļūst. Iekšpolitiski mums kaut kas nav pareizi. Tas ir tā kā dzirnakmens ap kaklu.
Amerika ļoti daudzas lietas pasaka skaidri: jums ir daudzas lietas, kas mums nepatīk, pirms viņš [Ķīnas prezidents] ierodas Amerikā. Bet mums nav tā svara, kas Amerikai. Ja būtu stipra, vienota ES, mēs varam runāt caur šo stiprāko vienību. Politika ir iespēju māksla, jārēķinās ar reālo situāciju.
Mēs daudz lielākā mērā varam pāriet uz zaļo enerģiju, bet tam pretī ir lielie gāzes lobiji.
Andis Kudors, Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors
Mērķi, kas valstij jāīsteno ar ārpolitikas palīdzību, ir drošība, labklājība, zināma autonomija un valsts tēla virzīšana ārzemēs.
Mēs kā NVO nodarbojamies ar pētniecību pēc pašu iniciatīvas, taču ir jābūt valsts pasūtījumam par noteiktām sfērām, nozarēm, valstīm. Latvijā ir pietiekami daudz labu pētnieku, lai radītu šādu analīzi.
Jāmācās drošāk formulēt savas intereses, tad arī būs sabiedrības atbalsts.
Ja debates izrādīsies formālas, uz to vajadzēs reaģēt, taisīt troksni.
Mēs atbalstām Visaginas AES (Lietuvā). Bez šaubām, Krievija liek šķēršļus Lietuvai. Ja Latvija pati būvēs sašķidrinātās gāzes termināli un pārņems gāzesvadus, ir cerība, ka gāzes cena varētu nozīmīgi nokristies.