Nacionālais veselības dienests (NVD) aprēķinājis, ka HIV/AIDS pacientu ārstēšanas uzsākšanai ātrāk - zemāk nekā 350 šūnām mililitrā ar antiretrovīrusu terapiju - nepieciešami ap 3,48 miljoniem latu gadā. Dienests prognozē, ka aptuveni 1000 pacientiem būtu nepieciešams uzsākt specifisko terapiju. Pilnīgi citi aprēķini ir pacientu atbalsta organizācijai Apvienība HIV.LV un Rīgas Austrumu slimnīcas stacionāra Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) speciālistiem. Ņemot vērā mediķu ilggadīgo pieredzi HIV pacientu ārstēšanā, var teikt, ka pirmajā gadā nepieciešams līdz aptuveni 200 000 latu. Pacientu skaits nepārsniegtu 200. Veselības ministrija (VM) gan papildu naudu HIV pacientiem nesola. LIC speciālisti atgādina par Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijām, kas nosaka: jāārstē pacienti, kuriem imūnās sistēmas CD4 šūnu koncentrācija mililitrā asiņu ir mazāka par 350 šūnām. Latvijā šobrīd ārstēšanu uzsāk, kad šis rādītājs ir zemāks par 200 šūnām.
Pēdējie Eiropā
VM sabiedrisko attiecību pārstāve Egita Pole saka - «esošā budžeta apstākļos un, redzot, kā iezīmējas nākamā gada budžets, nevaram runāt par pacientu skaita paplašināšanu kompensējamo zāļu sistēmā». Viņa atgādina, ka krīzes laikā cieta arī citas pacientu grupas. Veselības ministre Ingrīda Circene (V) saka: «No profesionāļiem un ekspertiem nav pētījumu, kā tas ietekmēs ārstēšanas rezultātus - vai sāk no 350 vai no 200 šūnām.» Apvienība HIV.LV vadītājs Aleksandrs Molokovskis, kurš uzskata, ka «ārstēšana ir jānodrošina ar 350 šūnām, jo, ja krīt zem 350, krietni ātrāk attīstās AIDS», par ministres izteikumiem ir neizpratnē.
«Mēs pēdējie Eiropā paliekam ar šādu šūnu skaitu - 200. Līdzīgi vēl ir tikai Lietuvā, bet arī tur būs izmaiņas jau no nākamā gada 1. janvāra - būs 350,» saka Inga Januškeviča, LIC HIV/ AIDS ambulatorās nodaļas vadītāja. Kad šūnu koncentrācija asins mililitrā krītas zem 350 šūnām, palielinās risks iegūt papildu slimības, piemēram, tuberkulozi. «Pacientam, protams, tas nozīmē risku nomirt,» saka ārste. Ik gadu apmēram 70 gadījumos tuberkuloze pievienojas infekcijai. I. Januškeviča uzsver - ja pacients ar HIV saņem ārstēšanu, viņš nav tik bīstams sabiedrībai - vīruss tiek nomākts, samazinās iespējas inficēt dzimumpartneri. Valsts 100% apmaksātā zāļu terapija HIV/ AIDS pacientiem maksā vidēji ap 300-600 latiem mēnesī, dārgākā - ap 2000 latiem, liecina NVD aprēķini.
No labām ģimenēm
Šā gada sešos mēnešos reģistrēti 140 jauni inficēšanās gadījumi ar HIV. Mediķi novērojuši, ka pēdējos gados mainās HIV pacienta «seja» - HIV vairs nav «tikai narkomānu problēma». 2008. gadu sauc par lūzuma punktu, kad tā gada dati atklāja - aptuveni puse ar HIV inficējušies heteroseksuālu kontaktu ceļā. LIC mediķi novērojuši, ka HIV/ AIDS pacienti nāk no dažādām sociālajām grupām, tie ir seksuāli aktīvi cilvēki, pārsvarā vecumā no 20 līdz 40 gadiem.
I. Januškeviča norāda - visai daudz ir vēlīnas atklāšanas gadījumu. Šim vīrusam var nebūt nekādu simptomu sešus, septiņus vai pat astoņus gadus, un inficētie cilvēki pat neiedomājas, ka ir kādas veselības problēmas. Daudzi joprojām domā, ka viņus tas nekad neskars. «Piemēram, meitene, studente, no labas, inteliģentas ģimenes iemīlas bijušajā narkomānā, un viņš tikai pēc tam atzīstas, kad viņa atklāj, ka ir inficēta,» par gadījumiem, ar kādiem saskaras, stāsta I. Januškeviča. Atbalsta centra HIV skartajiem DIA+LOGS sociālo programmu koordinatore Agita Sēja saka - zinot sabiedrības attieksmi, ka tā var būt noraidoša un nosodoša, cilvēki mēdz slēpt, ka ir inficēti ar HIV. «Tās ir ļoti sāpīgas, bēdīgas un skumjas sarunas - jauni cilvēki, HIV inficētie, iepazīstas ar veseliem partneriem, un attiecības attīstās. Sākumā to nepasaka, ir rozā brilles, mīlestība, viss ir skaisti, un nonāk līdz seksuālajiem kontaktiem. Un tad atkal - kā tu pateiksi,» stāsta A. Sēja.