Plašākā kontekstā par ārvalstu investoriem vienā no šīs nedēļas Dienas Biznesa numuriem izteikusies ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola. Intervijā viņa norādījusi, ka, palielinot aizsardzības budžetu, «lai arī paši mēs zinām, kāpēc to darām, esam atbaidījuši investorus».
Šie izteikumi apmulsinājuši ne tikai ministres kolēģus, bet arī Ārvalstu investoru padomi Latvijā. Padomes izpilddirektors Ģirts Greiškalns apgalvo, ka uzsvars uz aizsardzību nākamā gada budžetā uz investoriem atstāj tieši pretēju efektu - Latvijas spēja uzņemties starptautiskās saistības un palielināt budžetu aizsardzībai liek, piemēram, Skandināvijas investoriem skaidri saprast, ka Latvija patiešām ir ES un NATO dalībvalsts un ka šie ģeopolitiskie riski ir saprotami, bet nav nozīmīgi.
Problēmu gūzmā
Ārvalstu investoru padomi nomāc citi jautājumi, kas saistīti ar nākamā gada budžetu. Valdība joprojām nespēj radīt pievilcīgu vidi ārzemju uzņēmēju piesaistīšanai. Šogad investīciju pieaugums ir bijis apmēram 2%, un tie ir ļoti niecīgi rādītāji. Jaunus investorus būtībā nav izdevies piesaistīt.
Padome pret nākamā gada budžeta projektu ir noskaņota skeptiski. Ģ. Greiškalns uzsver, ka tas parāda nodokļu politikas neesamību Latvijā: «Darbs pie nākamā gada budžeta apliecina, ka Latvijā neeksistē ilgtermiņa nodokļu politika. Lēmumi tiek pieņemti ar īstermiņa domāšanu, tikai izejot no fiskālām vajadzībām. Atšķirībā no krīzes gadiem nodokļu slogs sāk mainīt fokusu un tiek likts uz tiem, kas jau šobrīd maksā un ir tā sauktie parastie darba ņēmēji. Lai arī viņi ir labi atalgoti, viņi ir un paliek darba ņēmēji.»
Tomēr padomes veiktais pētījumus atklājis, ka nodokļi investoru skatījumā nav lielākā problēma. Vissāpīgākie esot demogrāfijas un darbaspēka jautājumi. Proti, Latvijā cilvēku kļūst arvien mazāk, turklāt ārvalstu uzņēmējiem ir grūti šeit piemeklēt augsti kvalificētus darbiniekus. Kā piemēru Ģ. Greiškalns min globālā biznesa pakalpojumu centrus, kas joprojām nespēj atrast atbilstošu darbaspēku. Viņš piemin arī DNB un SEB banku, kas ilgstoši nespēj atrast pat vairākus simtus darbinieku ar pienācīgu profesionalitātes līmeni.
Aktuāls problēmjautājums ir izglītība un spēja radīt pievienoto vērtību, tāpat arī ne mazums galvassāpju sagādā nesakārtotā tiesu sistēma. Līdzīgi kā iepriekš Dienai izteikusies ministre Dana Reizniece-Ozola, arī paši investori apstiprina - Latvijas nodokļu politiku ir ļoti grūti prognozēt. «Daudzi Latvijā strādājošie investori norāda, ka ir ārkārtīgi grūti veikt investīciju izvietošanu, nezinot, kāda būs nodokļu politika nākamgad. Vienīgais, ko viņi var darīt, ir plānot investīcijas sešu mēnešu termiņā,» bilst investoru pārstāvis.
Jāsāk ar ēnu ekonomiku
Kaut gan pagaidām nodokļu slogs Latvijā nav liels, tomēr lielāko daļu Eiropas Savienības valstu mēs pārspējam ar augstajiem darbaspēka nodokļiem. Investori uzsver, ka tieši valsts spēja apkarot ēnu ekonomiku varētu kompensēt zaudējumus, kas rastos, ja darbaspēka nodokli atvieglotu.
Šogad pēc kapitāla piederības tika analizēti Latvijā strādājoši uzņēmumi, kuru apgrozījums ir 145 000 eiro. Nolūks bija izcelt uzņēmumus, kuru kapitāla piederība ārvalstīm bija vismaz 50%. Secinājumi bija pārsteidzoši. Dati parādīja, ka apmēram 20% no visiem šiem uzņēmumiem, kuru apgrozījums pārsniedz minēto summu, ir ar ārvalstu kapitālu. Šie 3812 uzņēmumi kopā samaksā 49% no visiem Latvijā iekasētajiem nodokļu ieņēmumiem. «Tas nozīmē, ka ir kaut kāda problēma tajos pārējos uzņēmumos,» uzsver Ģ. Greiškalns. «Piemēram, būvmateriālu ražotājs Cemex redz, ka viņu nomaksātie nodokļi par vairākām reizēm atšķiras no šajā pašā nozarē citu uzņēmumu nomaksātajiem nodokļiem, ko var ļoti labi izanalizēt no VID publiskotās informācijas.»