Investori Latviju vērtē kā Wolksvagen automašīnu - demokrātisku, vienkāršu, taču drošu. Investoru piešķirtā atzīme ir 6,4 balles no 10 iespējamām, turklāt pozitīvākos vērtējumus devuši tieši skandināvu un Baltijas valstu investori. Domājot par nākotni, Latvijai ir jāizlabo valsts sistēmas trūkumi, likumu nekonsekvence un jāmotivē pašvaldības pieņemt profesionālus, nevis subjektīvus lēmumus.
Kopumā pētījumā aptaujāti 30 ārvalstu investori, kuri Latvijas ekonomikā pēc iestāšanās ES ir investējuši līdzekļus, kas nepārsniedz miljonu latu.
Kā galvenās mūsu valsts iezīmes investori uzsvēra mežus, zemi un dzelzceļu, kā arī ostu esamību un zemās darbaspēka izmaksas. Tomēr ārvalstu kapitāla ieguldītājiem pietrūkst skaidra redzējuma par nozarēm, kuras Latvija vēlas attīstīt. Investori mūsu valsti uztver kā mērķa investīciju placdarmu ar iespējām labi ieguldīt lauksaimniecības nozarē. Tāpat atkarībā no investora kapacitātes un ambīcijām Latvija tiek piesaukta kā Baltijas sastāvdaļa ar iespējām šeit sākto biznesa projektu attīstīt triju valstu reģiona robežās.
Aptaujātie investīciju eksperti atzīst, ka Latvija ir kā laipa uz Austrumeiropas tirgu, turklāt ar lielu neizmantoto zemju potenciālu. Turklāt zeme šeit, salīdzinot ar investoru mītnes zemēm, esot krietni lētāka. Interesants ir viedoklis, ka Igauniju daži investori pieskaita pie Ziemeļeiropas, Lietuvu pie Centrāleiropas, bet Latvija netiek iekļauta ne vienā ne otrā grupā.
Tomēr divas lielākās mūsu valsts vērtības investoru acīs ir iespēja atspērienam uz Krievijas tirgu un uzņēmuma attīstības iespējas visa Baltijas tirgus iekarošanai. Neraugoties uz nacionāli noskaņotu politiķu drūmo retoriku, ārvalstu uzņēmēji mūsu valsts lielo krieviski runājošo sabiedrības daļu uzskata par pozitīvu un attīstību veicinošu iezīmi. Investori uzskata, ka mums jāiemācās šo priekšrocību izmantot, lai labāk liktu lietā valsts izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli. Tajā pašā laikā atzīts, ka Latvijas uzņēmēju mentalitāte ir tuva Eiropas valstu biznesa kultūrai.
Viens no galvenajiem pretargumentiem investīcijām Latvijā ir ilgtermiņa attīstības stratēģijas trūkums. Tāpat kā vājie punkti tiek minēti kvalitatīva darbaspēka trūkums un zemā izglītības kvalitāte. Birokrātijas slogs liek lieki tērēt laiku un demonstrē valsts neieinteresētību investīcijās, zems prestižs ir arī lēnajai un mazefektīvajai tiesu sistēmai. «Vai tā ir taisnīga lieta, ka tu, ejot uz tiesu, dabū rezultātu pēc sešiem gadiem? Vai tas ir taisnīgums?» ir sašutis viens no ekspertiem.