A. Liepiņa darba gaitas Ārlietu ministrijā (ĀM) sākusi jau 1994. gadā un pēdējos gadus bijusi Starptautisko organizāciju un humanitāro jautājumu departamenta direktore. Pirms diviem gadiem viņa izvēlēta par Latvijas vēstnieci Eiropas Padomē (EP) un līdz ar šo amatu vienlaikus kļuvusi arī par tās pārvaldītās EPAB valdes locekli, bet nupat izvēlēta par bankas valdes vicepriekšsēdētāju. A. Liepiņa turpina pildīt arī Latvijas vēstnieces EP un nerezidējošās vēstnieces Serbijā pienākumus. «EPAB valdē ir 40 valdes locekļu, galvenokārt vēstnieki. Tajā darbojos jau aptuveni divus gadus, un ieņemt šo amatu man ieteica citi valdes locekļi,» stāsta A. Liepiņa. Viņa saka, ka ievēlēta netipiski ātri ar lielu balsu vairākumu, lai gan parasti tas noticis sarežģītāk. «Esmu darbojusies aktīvi, taču tas galvenokārt ir atbalsts Latvijas kopējai politikai, kas ir vienlīdz ieinteresēta sadarboties gan ar EP lielajām dalībvalstīm, gan pārējām.»
EPAB prioritāte jau turpat 20 tās pastāvēšanas gadus ir Eiropas valstu iedzīvotāju un bēgļu sociālo problēmu risināšana, atbalstot dažādus projektus. Latvija sadarbībā ar banku pašlaik gan nekādus projektus neīsteno, jo taupības režīms neļauj projektu līdzfinansēšanu, norāda A. Liepiņa. Tas, ka Latvijai EPAB nav iesniegti projekti, arī ir iemesls, kāpēc bankas viceprezidenta amats Latvijai ir svarīgs, uzskata E. Rinkēvičs. Viņaprāt, tas palīdzēs Latvijas institūcijām labāk izprast tajā notiekošo, kā arī nākotnē stimulēs sagatavot projektus. Šajā pavasarī EPAB galvenie uzdevumi bija atbalstīt palīdzības projektus Eiropas dienvidu valstīm, kurās strauji ieplūda emigranti no politiski nestabilajām Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstīm, bet jau patlaban tiekot strādāts pie projektiem, lai risinātu eirozonas krīzes sekas. «Bankas izaicinājumi aizvien pieaug, un patlaban mainās arī tās personālsastāvs - EPAB prezidenta vietā, kurā vienmēr bijis francūzis, nu sēdīsies Vācijas pārstāvis, bet līdzšinējais prezidents kļūs par priekšsēdētāju. Latvijas īstenotās politikas nozīmi apliecina tas, ka arī Vācija atbalstīja manu kandidatūru,» stāsta A. Liepiņa.
E. Rinkēvičs norāda, ka Eiropas institūcijās vien atbildīgos amatos pēdējā laikā iecelti vairāki Latvijas pārstāvji, piemēram, par ES pārstāvniecības vadītāja vietnieku Dienvidāfrikā kļuvis Nils Jansons, bet par Eiropas Komisijas Reģionālās attīstības ģenerāldirektorāta direktora vietnieku - Normunds Popens. Tāpat esot vēl citi, kas dažādās organizācijās pieteikušies paši. «No vienas puses, tas Latvijai, protams, ir liels ieguvums, no otras, ĀM civildienests zaudē labākos speciālistus,» saka E. Rinkēvičs.