«Par šo tēmu vēl pirms dažiem gadiem bijusi virkne diskusiju un viedokļu dažādība. Vieni aizstāvēja surogasiju kā veiksmīgu biznesa ideju, taču es pārstāvu citu viedokli - surogātmāšu pakalpojumi nav atbalstāms veids, kā bezbērnu ģimenei tikt pie bērniem,» sacīja L. Rieksta-Riekstiņa, paskaidrodama, ka Latvijā nav pētījumu, kas sniegtu pārliecinošu surogasijas un tās seku analīzi, tādējādi atbalstīt šādu parādību būtu absurdi. Viņa vērsa uzmanību arī uz precedentu, kas noticis ASV, kad surogātmāte savas tiesības uz bērnu aizstāvēja tiesā, jo, vienojoties par bērna iznēsāšanu, sieviete nevarēja paredzēt, kādas emocijas viņu pārņems vēlāk.
Veselības ministrijas preses sekretārs Oskars Šneiders Dienai apliecināja, ka šāds pakalpojums Latvijā nav legalizēts un tāpēc tiesiski noregulēts. Taču ministrijas pārstāvis atsaucās uz divām normām, kuras aizliedz surogātmāšu pakalpojumus Latvijā. Seksuālās un reproduktīvās veselības likums aizliedz dzimumšūnas izmantot komerciālos nolūkos, savukārt Civillikums noteic, ka bērna māte ir sieviete, kas viņu ir dzemdējusi. «Tas nozīmē, ja sieviete pēc bērna piedzimšanas to pārdod vai atdod, viņai iestājas kriminālatbildība,» paskaidroja O. Šneiders, kurš atzina, ka ministrijai pašlaik nav viedokļa par bērna iznēsāšanas pakalpojumu, jo arī ministrijā trūkst informācijas par šī pakalpojuma iespējamiem riskiem. «Lai sniegtu viedokli, ir nepieciešams izvērtēt starpvalstu praksi, surogasijas ētiskos un tiesiskos aspektus,» sacīja ministrijas pārstāvis, kurš nevarēja atminēties nevienu surogasijas gadījumu Latvijā, lai arī neizslēdza, ka latvietes ir sniegušas šo pakalpojumu valstīs, kur tas ir atļauts, piemēram, Krievijā, Anglijā vai Grieķijā. Kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā šis jautājums arī nav tiesiski noregulēts, bet Zviedrija un Norvēģija to aizliegušas ar likumu.