Eksporta faktors
Lēnāka ASV ekonomikas izaugsme vai tās kritums negatīvi ietekmētu ekonomisko rosību Latvijas galvenajās partnervalstīs Eiropas Savienībā, kas atsauktos uz mūsu valsts eksporta rādītājiem. Pašreizējā Latvijas ekonomikas vilcējspēka - eksporta - bremzēšanās savukārt varētu netieši mazināt pieprasījumu iekšzemē, ko jau tā vairāk vai mazāk iedragās nākamgad gaidāmā krasā valsts budžeta izdevumu mazināšana.
Pagaidām eksperti Latvijas ekonomikai drīzāk prognozē lēnāku izaugsmi un scenāriju par atkārtotu krīzes vilni vērtē kā maz iespējamu. Tomēr gaidāmais Latvijas tautsaimniecībā lielā mērā būs atkarīgs, kā savu ekonomiku glābs pasaules ekonomikas lokomotīve ASV un kā rīkosies Latvija, konsolidējot savu nākamā gada budžetu.
Ar recesiju ekonomisti saprot ekonomikas apjomu jeb valsts iekšzemes kopprodukta (IK) samazinājumu divus ceturkšņus pēc kārtas vai ilgāk, Dienai skaidro Nordea bankas ekonomists Andris Strazds. Statistikas dati liecina, ka Latvijas ekonomika ieslīga recesijā 2008. gada beigās, bet šā gada pirmajos divos ceturkšņos pieaugošie Latvijas ekonomikas apjomi viesa cerību, ka valsts ekonomika sāk atgūties un vairāk nekā gadu ilgusī krīze ir pārvarēta. Latvijas IK šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trim mēnešiem, pieauga par 0,3%, bet šā gada otrajā ceturksnī - attiecīgi par 0,8%.
Hipo fondu vecākais finanšu analītiķis Aleksejs Marčenko Dienai norādīja, ka Latvijas ekonomika lielā mērā atlabst, pateicoties eksporta pieaugumam galvenajos eksporta tirgos - pārējās Eiropas Savienības valstis. Pieprasījums pēc Latvijas eksporta precēm Eiropā var mazināties, ja saruks Eiropas preču noiets ASV un Āzijā (Āzijas valstis Eiropā pērk daudz iekārtu eksportējošajai rūpniecībai). Šādas bažas pastāv, ja ASV ekonomika atkārtoti piedzīvos lejupslīdi. «Šobrīd runas par atkārtotu recesiju ASV dzirdamas aizvien biežāk, jo pēdējie ekonomiskie dati bijuši vāji. Atkārtotas recesijas varbūtība tiek vērtēta 20-40% robežās,» secina SEB bankas ekonomists Edmunds Rudzītis.
ASV IK otrajā ceturksnī pieauga par 1,6%, salīdzinot ar 3,7% kāpumu pirmajā ceturksnī un 5% pieaugumu 2009.gada pēdējā ceturksnī, teica Hipo fondu pārstāvis, piebilstot, ka pēdējos divos ceturkšņos ASV ekonomikas apjomu pieauguma tempi varētu būt vēl zemāki vai valstu IK pesimistiskākā scenārija gadījumā šogad vai nākamgad varētu pat sarukt. Tas gan būs atkarīgs no daudziem faktoriem, piemēram, cik lielā mērā amerikāņi ierobežos savus tēriņus pēc tam, kad tiks izbeigta fiskālās stimulēšanas programma, vai tiks iedzīvināti jauni atbalsta instrumenti. Tādus ASV, pēc ekonomistu teiktā, drīzāk ieviesīs nekā pieļaus atkārtotu recesiju savā tautsaimniecībā.
Bīstams Ungārijas piemērs
Pēc A. Strazda sacītā, tā sauktās dubultās recesijas, kad pēc neilgas atlabšanas seko otrreizēja ieslīgšana krīzē, ir ļoti retas. Zināmākais un viens no nedaudzajiem piemēriem ir tā sauktā Lielā depresija pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, kad valdības un centrālo banku politika bija daudz ierobežotāka nekā šodien. «Arī Latvijā grūti iedomāties vēlreizēju kritumu pēc jau piedzīvotā. Tas iespējams vien tad, ja virzāmies pēc tā sauktā Ungārijas scenārija, radot tik lielu nenoteiktību politiskajā vidē, ka tā negatīvi ietekmē ekonomiku,» noteica ekonomists.
A. Strazds piekrīt, ka nākamgad iecerētais budžeta izdevumu samazinājums, lai sasniegtu starptautiskajiem aizdevējiem nākamgad solīto budžeta deficītu 6% no IK, negatīvi ietekmēs patēriņu iekšzemē. «Taču jāņem vērā, ka patēriņā joprojām ir ļoti liels importa komponents, tāpēc tiešā negatīvā ietekme uz IK varētu būt 1-1,5% apmērā.» Par spīti tam, Latvijas ekonomika nākamgad varētu pieaugt par 3%, rēķinot pret šī gada zemo līmeni, teica A. Strazds. Latvijas Bankā uzskata, ka konsolidācija budžetā jāpanāk tikai uz izdevumu samazināšanas rēķina. Ceļot nodokļus, būtu risks tautsaimniecībai ieslīgt ilgstošā stagnācijā, kā dēļ bezdarbs atkal varētu pieaugt, uzskata Latvijas Bankā.