Viņš uzsvēra, ka šo jautājumu nav vajadzības skatīt sasteigti un pašlaik nav runa par konkrētiem priekšlikumiem vai uzdevumiem par kompensāciju un īpašumu atdošanas apmēriem. Viņš neesot ieradies Latvijā sniegt konkrētus padomus, bet gan rosināt atsākt sarunas par šo tēmu.
Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Kalniņš arī teica, ka jautājums par holokausta laikā atsavinātā ebreju kopienas un bezmantinieku īpašuma atdošanu ir risināms šā Saeimas sasaukuma laikā un diskutējams sadarbībā ar juristiem un Ministru kabineta locekļiem. «Par šā jautājuma vēsturisko un morāles pusi mēs esam vienisprātis, bet problēma ir šā jautājuma juridiskā puse. Es aicinātu šo jautājumu nevienkāršot un ļaut pie tā piestrādāt,» sacīja O. Kalniņš. Viņš arī atkārtoti norādīja - lai gan 9. Saeima šo jautājumu jau ir vētījusi un noraidījusi kompensāciju maksājumus (bija rosināts maksāt 32 miljonus latu), pašlaik Saeimas sastāvs ir krietni citāds, un diskusijas par šo jautājumu var risināties atšķirīgi.
«Cik man zināms, mēs nerunājām par naudas summu, bet to, kas viņiem ir piederējis,» sacīja D. Deividsons, uzsverot, ka tā ir atšķirība no pirms vairākiem gadiem Latvijas parlamentā skatītā likumprojekta. Viņš pieļāva, ka jautājumi, ko darīt ar pašlaik aizņemtajiem īpašumiem, būs jārisina likumdošanas ceļā, jo ir veidi, kā veikt restitūciju vai pasākumus, lai šīs ēkas varētu izmantot.
Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) žurnālistiem uzsvēra, ka notiek dialogs ar ebreju kopienu, tomēr svarīgi esot nodalīt iespējamo īpašumu kompensāciju no valsts budžeta maksājumiem, par kuriem esošajā situācijā nevarot būt runa. Ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis ir norādījis, ka kompensācijas tiek prasītas par vairākiem īpašumiem Latvijā, kuriem nav juridiski tiesiskas pārmantojamības, - ebreju organizācijas, kam piederējuši šie īpašumi, ir likvidētas, cilvēki gājuši bojā. Ņemot vērā demokrātijas un tiesiskuma principu, patiesība ir kaut kur pa vidu - «soli pa solim ir jāpēta situācija, tad var saprast, kas īsti ar katru konkrēto īpašumu ir».