«Man ir kauns par mūsu parlamentu, kas nav teicis sabiedrībai patiesību. Tas liecina, ka politiskā sistēma joprojām ir atkarīga no dažiem cilvēkiem un daudzi deputāti parlamentā ir gatavi izpildīt aizmugurē saskaņotu scenāriju,» _Dienai_ sacīja premjera pārstāvētā _Jaunā laika_ līdere Solvita Āboltiņa, kura atzina - ja J. Maizītis vairs nebūs ģenerālprokurors, _Vienotība_ varētu viņam piedāvāt iesaistīties politikā un kandidēt Saeimas vēlēšanās.
Solīto vairāk nekā 70 balsu vietā par J. Maizīša apstiprināšanu nobalsoja tikai 45 deputāti, bet pret bija 47 parlamentārieši. Tas, ka atbalsts varētu būt krietni mazāks par solīto, kļuva skaidrs brīdī, kad pēc Saskaņas centra iniciatīvas šīs, kā arī Tautas partijas un Zaļo un Zemnieku savienības deputāti aicināja aizklāto balsojumu organizēt ar vēlēšanu zīmēm, nevis elektroniski. Šo ierosinājumu atbalstīja SC, TP, ZZS un LPP/LC deputāti, kā arī Dzintars Rasnačs no TB/LNNK. Uz šīm partijām arī krīt vislielākās aizdomas, lai gan ZZS un LPP/LC nebija solījušas par J. Maizīti balsot. Dzintars Jaundžeikars un Jānis Dukšinskis (LPP/LC) arī bija vienīgie no visiem Dienas aptaujātajiem deputātiem, kuri atzina, ka ir balsojuši pret kandidātu. Vairāki viņu kolēģi atzina, ka labāk sabiedrības acīs tagad izskatās tie, kuri nebija slēpuši savu noraidošo attieksmi pret ģenerālprokuroru.
Katram savs izdevīgums
Lai gan ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis bija izvairījies nostāties pret, taču zaļo zemnieku attieksme bija nojaušama, viņu sadarbības partneris Latvijai un Ventspilij līderis Aivars Lembergs arī tiek uzskatīts par atslēgas figūru notikušajā. Vairāki politiķi, kurus balsojums bija emocionāli satriecis, pieļāva, ka katrai no partijām acīmredzot ir bijis savs izdevīgums kļūt par A. Lemberga sabiedroto šajā balsojumā, Tautas partijai tas dotu cerību mazināt ZZS tuvināšanos Vienotībai, ko tā deklarējusi, bet SC - iespēju nonākt pie varas pēc vēlēšanām, kā uzskata Jānis Lagzdiņš (TP). Viņaprāt, to varot izšķirt tieši ZZS un kustības Par labu Latviju veidotais saraksts, kurā būs TP un LPP/LC. J. Lagzdiņš notikušo nosauca par «nožēlojamu un divkosīgu slepeni plānotu akciju» cerībā, ka TP nav piedalījusies tās organizēšanā. Neoficiālas ziņas liecināja, ka jau nedēļas sākumā ir bijusi vienošanās, ka katra no šīm frakcijām uzdos daļai savu deputātu balsot pret J. Maizīti un nepieciešamās balsis esot rūpīgi izskaitļotas, lai viņu neievēlētu, kas gan ir grūti pierādāms. Māris Kučinskis (TP) gan domā, ka deputātus, iespējams, nokaitināja sabiedrības spiediens ar uzsvērto, ka visi, kuri būs pret J. Maizīti, būs sliktie. J.Urbanovičs noraida jebkādus pārmetumus SC, uzskatot, ka «šī balsojuma ieplānotāji visi būs zaudētāji». Viņš pat aicināja J. Maizīti izvirzīt atkārtoti šim amatam.
Līdz šim J. Maizītis par politiku neesot interesējies, tāpēc vēl nevarēja komentēt varbūtējo piedāvājumu iet politikā. Tāpat kā nevarēja izskaidrot, kāpēc Saeimas vairākumam viņš nav bijis pieņemams, jo frakcijas nav iepriekš atklājušas to. Likums neliedz Augstākās Tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam virzīt J. Maizīti vēlreiz apstiprināšanai Saeimā un viņš tam neiebilstu, bet, cituprāt, tie, kas noorganizējuši šī balsojuma izgāšanu, visticamāk, ir noskatījuši citu amata pretendentu. «Man nešķiet, ka aizkulisēs tiek kāds vīriņš turēts, ko tagad izvilkt laukā,» teica M. Kučinskis. Viņaprāt, tagad būtu vajadzīga publiskā diskusija sabiedrībā, kurā būtu labi parādīt arī citus iespējamos kandidātus, lai var novērtēt, vai J. Maizītis ir spēcīgākais un vai viņam tiešām nav alternatīvas. Ja izrādīsies, ka nav, tad otrajā balsošanā iznākums varētu būt pavisam citādāks. Ja līdz 11. maijam, kad beidzas J. Maizīša pilnvaras, Saeima neizraugās jaunu ģenerālprokuroru, tad šos pienākumus jāuztic veikt vienam no virsprokuroriem - Rudītei Āboliņai, Arvīdam Kalniņam vai Jurim Pēdam.
Izšķirošs - Bičkovičs
Galvenā persona, no kuras tagad atkarīgā tālākā rīcība - I. Bičkovičs - ceturtdien nebija sasniedzams. Uz zvaniem viņš neatbildēja un nebija skaidrs, vai AT priekšsēdis ir saslimis vai devies komandējumā uz Baltkrieviju. Saeimas kuluāros izskanēja versija, ka I. Bičkovičs atradis ieganstu, lai brīdī, kad parlamentā norit izšķirošais balsojums par J. Maizīti, nebūtu sasniedzams. Tieši no I. Bičkoviča ir atkarīgs, vai J. Maizītim un Saeimai tiks dota otra iespēja, jo likums I. Bičkovičam neliedz viņu atkārtoti virzīt ģenerālprokurora amatam. Savu jā atkārtotai kandidēšanai J. Maizītis deva jau neilgi pēc balsojuma, ar kuru parlamenta vairākums viņu noraidīja. Kāda būs AT priekšsēža rīcība un vai viņam pietiks drosmes atkārtotai apstiprināšanai virzīt J.Maizīti, rādīs tuvākās dienas.
I. Bičkoviča rīcība arī parādīs, vai taisnība bijusi neoficiāli izskanējušajai versijai, ka J. Maizīša izvirzīšana bija tikai politiskās spēles sastāvdaļa, lai pēc parlamenta balsojuma pret J. Maizīti AT priekšsēdim būtu arguments šim amatam izvirzīt «vajadzīgo» kandidātu. Tikmēr dzirdēts arī, ka pēc balsojuma pret J. Maizīti, šī Saeima, kuras vairākums ir apliecinājis divkosību runās un darbos, iespējams, vairs nav tiesīga lemt par ģenerālprokuroru. Tad AT priekšsēdim līdz nākamās Saeimas sasaukšanai jauns kandidāts vairs nebūtu jāizvirza. Bažas, kas saistītas ar jauna kandidāta nominēšanu, izriet no fakta, ka līdz 11.maijam atlicis pārāk maz laika, lai sabiedrība spētu kvalitatīvi izanalizēt citu kandidātu.
Slideni kriminālprocesi
Riski, kas saistīti ar ģenerālprokurora maiņu, neaprobežojas tikai ar iespējamo punkta pielikšanu atsevišķiem vērienīgiem kriminālprocesiem pret ietekmīgiem politiķiem vai viņiem pietuvinātām personām, kuru vidū ir gan smagos noziegumos apsūdzētais A. Lembergs, gan TP līderis Andris Šķēle, un varbūtību, ka, piemēram, tā saukto Lemberga stipendiātu lietu ar aizdomām par politiķu kukuļošanu varētu piemeklēt materiālu iznīcināšana. A. Šķēles intereses pielikt spēkus, lai panāktu balsojumu pret J. Maizīti, ne tik daudz tiek saistītas ar viņa iespējamo vēlmi atspēlēties prokuratūrai par tā saukto digitālās TV krimināllietu, kurā uz apsūdzēto sola sēž viņa finansists Harijs Krongorns, bet drīzāk ar vēlmi izlīdzēt A. Lembergam, kuram, iespējams, svarīgi, lai J. Maizītis vairs nebūtu ģenerālprokurors.
Ģenerālprokurora maiņa, kā Dienai atzina vairāki lietpratēji, var būtiski apdraudēt tiesībsargājošo institūciju neatkarību un radīt situāciju, kad prokuratūra kļūst par instrumentu varai pietuvinātu politiķu rokās. J. Maizīša, kurš sevi bija pierādījis kā no politiķiem neatkarīgu personu, kas spēj pretoties politiskajam spiedienam, nomaiņa var radīt apdraudējumu arī KNAB darbam.Tieši ģenerālprokuratūra ir vienīgā institūcija, kas tiesīga pārbaudīt KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes vadītās KNAB operatīvās nodaļas darbu. Bažas par J. Strīķi pēdējās nedēļās paudis KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis. «Šis Saeimas balsojums ir sākums shēmai, lai pārņemtu kontroli pār tiesībsargājošajām struktūrām,» Dienai atzina kāds koalīcijas pārstāvis. «Tā nebija nejaušība, tas bija režisora darbs,» neformālās sarunās atzina daļa koalīcijas deputātu, neatbildot, kurš bija režisors.