«Nav patīkami noskatīties, kā mūsu autosportistu rezultāti pasliktinās. Ja pirms astoņiem gadiem es būtu zinājis, kā «ieberzīšos», nemaz nebūtu uzņēmies rīkot Mūsas trasē Eiropas čempionāta posmu. Bet pamest to visu arī žēl. Ļoti daudz darba jau ieguldīts,» situāciju skaidro Maišelis.
Jautāts, kāpēc Latvijai vajadzīgs rīkot tik dārgu, turklāt finansiāli neizdevīgu pasākumu, Maišelis nedaudz apjūk.
«Nesaprotu jautājumu. Tas ir valsts prestižs. Tikai sešām valstīm piešķirts tāds gods, un vismaz astoņas jau gaida savu iespēju rokas berzēdamas. Kopš 1990. gada Latvijā tiek rīkots viens no Eiropas čempionāta posmiem, un ne reizes tas vēl nav izlaists. Šāda mēroga sacensības vajadzīgas ne tikai valstij, arī braucējiem un līdzjutējiem. Atteikties no tradīcijas ir ļoti viegli, bet to atjaunot būs praktiski neiespējami, tāpēc nevar būt ne runas par malā paiešanu,» teic Maišelis.
Organizatoriem viena šāda posma sarīkošana izmaksā vismaz 75 000 latu. Un tas jau nav tikai par braukšanu. Šogad savu dalību Mūsas trasē apstiprinājuši 88 sportisti. Katrs no viņiem Latvijā dzīvos četras dienas. Viņus vajag pabarot, izguldīt, piedāvāt maksimāli ērtus apstākļus. FIA reglamentēts katrs sīkums - kādām jābūt dušām, cik platām gultām, cik plašai ēdienkartei, sacensību laikā jābūt evakuācijas plānam, ugunsdzēsējiem un mediķiem trasē uz vietas... Vēl jau ir viss gads, kad jāiegulda nauda trases infrastruktūrā.
«Sacīkšu auto ātrumi strauji pieaug, līdz ar to jāpaaugstina arī drošības apsvērumi. Trases uzturēšana arī nav no lētajiem priekiem. Seguma labošana vien cik izmaksā!»
Cik var noprast, Mūsa rīkos Eiropas čempionāta posmu arī tad, ja tajā nepiedalīsies neviens latvietis. Pagaidām gan tik skumjš skats nedraud. Šogad uz starta līnijas Latvijas karoga krāsas aizstāvēs deviņi autosportisti. Uz augstām vietām cerēt neesot pamata. Pēc diviem posmiem labākie latvieši Jānis Boks (SuperBuggy klase) un Māris Līcis (Buggy1600) kopvērtējumā ieņem attiecīgi 15. un 14. vietu. Tas sagādā pamatīgas galvassāpes organizatoriem.
«Nav viegli Latvijā atrast sponsoru, kas būtu gatavs ieguldīt sporta veidā, kurā latvieši nespēlē vadošās lomas. Bet daži tādi tomēr ir, jo, objektīvi vērtējot, mūsu braucēju uzrādīto rezultātu pasliktināšanās saistāma ar finanšu, nevis talanta trūkumu. Latvija autokrosā ir ziemeļvalsts, bet pārējie posmi notiek Centrāleiropā un Dienvideiropā. Tāpēc latviešu braucējiem lielāka budžeta daļa jāatvēl ceļojumiem, nevis tehnikas uzlabojumiem.»
Ar tradīciju uzturēšanu netiek atmesta cerība atjaunot Latvijas autokrosa braucēju kādreizējo slavu.