Tas tiek skaidrots ar faktu, ka kopējais regulējums tirgū ir saglabājies bez būtiskām atšķirībām, un šī gada laikā vienīgā notikusī būtiskā pārmaiņa ir Saeimas izstrādātais elektroenerģijas cenu kompensācijas mehānisms mazturīgajām mājsaimniecībām, ka paredz, ka pirmās 100 kilovatstundas elektroenerģijas mazturīgajām mājsaimniecībām tiks pārdotas pēc pašreizējā Starta tarifa - 11,64 centiem par kilovatstundu.
Lai no 1. janvāra mājsaimniecības iegādātos elektroenerģiju par sev izdevīgāko cenu, Ekonomikas ministrija (EM) līdz šā gada 15. decembrim aicina iedzīvotājus izvēlēties elektroenerģijas patēriņam atbilstošāko piedāvājumu, noslēdzot elektroenerģijas tirdzniecības līgumu. Ja iedzīvotājs līdz 15. decembrim nenoslēgs elektroenerģijas tirdzniecības līgumu ne ar vienu tirgotāju, elektroenerģijas piegādi nodrošinās esošais tirgotājs universālā pakalpojuma ietvaros, uzsver EM.
Priekšdarbi pabeigti
Ja iepriekš par labu tirgus atvēršanas atlikšanai izskanēja arguments, ka nav izstrādāts mehānisms mazāk nodrošināto lietotāju aizsardzībai, tad šobrīd, pēc EM pārstāves Evitas Urpenas teiktā, tirgus atvēršanai nepieciešamā tiesiskā bāze un tirgus regulējuma izstrāde noslēgusies, un nekādu šķēršļu tirgus atvēršanai vairs nav. Tam piekrīt arī lielākais elektroenerģijas tirgotājs Latvenergo. «Pavasarī, kad elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām tika atlikta līdz 2015. gada 1. janvārim, kā galvenais šķērslis tirgus atvēršanai tika nosaukts tas, ka nav izstrādāts atbalsta mehānisms mazturīgajām un trūcīgajām personām. Šobrīd tas ir izdarīts, tādēļ uzskatām, ka ir izpildīti visi priekšnoteikumi, lai no nākamā gada tirgus tiktu atvērts,» komentē Latvenergo pārstāve Sandra Vējiņa.
Tiesa, otrā lielākā tirgotāja, Eesti Energia meitas uzņēmuma Enefit vadītājs Jānis Bethers savu viedokli nav mainījis un sarunā ar Dienu atzina, ka uzņēmums joprojām atturēsies no ienākšanas Latvijas mājsaimniecību tirgū, jo joprojām nepietiekami sakārtoti ir jautājumi, kas saistīti ar pārrobežu elektropārvades infrastruktūras izmaksām, un uzņēmumam nepievilcīgi šķiet arī mājsaimniecību sektorā strādājošajiem tirgotājiem izvirzītie nosacījumi.
Tomēr, kā liecina EM un Sadales tīkla dati, esošais tirgus regulējums šķitis pietiekami pievilcīgs vismaz pieciem tirgotājiem un arī lielam skaitam mājsaimniecību - jau vasaras beigās brīvajā tirgū elektroenerģiju iegādājās vairāk nekā 3000 mājsaimniecību.
Griesti - 16,9 centi
Kaut arī tirgotāji lielākoties neatklāj konkrētas cenu prognozes, gan šī gada laikā vērojamā situācija elektroenerģijas biržā Nord Pool Spot, gan arī tirgotāju teiktais liecina, ka būtiskas pārmaiņas tirgū nav notikušas, tāpēc, domājams, iepriekš Latvenergo noteiktais augstākais tarifs piedāvājumam Universālais 16,9 centu līmenī kalpos par cenas griestiem arī citiem tirgotājiem. «Šobrīd nevaram nosaukt cenas apjomu, taču vairumtirdzniecības tirgū lielas izmaiņas kopš pavasara nav notikušas,» atklāj Latvenergo pārstāve. Viņas teikto apliecina arī Nord Pool Spot mēneša cenu statistika - piemēram, lai gan jūlijā un augustā šogad vairumcenas Latvijas tirdzniecības apgabalā bija augstākas nekā pērn, kopumā tās saglabājušās tuvu 50-60 eiro atzīmēm, savukārt šī gada septembrī cena, salīdzinot ar pagājušo septembri, pat samazinājusies par četriem eiro.
Visai droši gaidāmo cenu var prognozēt arī tie klienti, kuri jau izvēlējušies vai apsver izvēlēties Baltkom piedāvājumu, jo, kā liecina uzņēmuma publiskotā informācija, atkarībā no izvēlētā pieslēguma veida nākamajiem diviem gadiem uzņēmuma klienti var rēķināties ar cenu no 10,69 centiem par 100 pirmajām kilovatstundām līdz 16,6 centiem par patēriņu, kas pārsniedz šo apjomu.
Igaunijas pieredze tomēr liecina, ka, ņemot vērā tirgū vērojamās svārstības, vairums klientu dod priekšroku fiksētai cenai, kas ļauj prognozēt ikmēneša rēķina apjomu. «Elektroenerģijas tirgus ir ļoti svārstīgs, un lielākā daļa klientu vēlas būt droši par to, cik lielu cenu nāksies maksāt, piemēram, tuvāko pusgadu,» Igaunijas tirgū vērojamo patērētāju uzvedību raksturoja Eesti Energi vadītājs Sandors Līve.
Atbalsts mazturīgajiem
Viens no strīdīgākajiem jautājumiem saistībā ar elektrības tirgus atvēršanu ir mazturīgo atbalsta principi, tomēr, pēc ekspertu domām, risinājums izdevies samērā veiksmīgs. «Mūsuprāt, galvenais, ka risinājums no procesu viedokļa ir efektīvs, jo mums kā pakalpojuma nodrošinātājam nav jāveic būtiskas pielāgošanas norēķinu un administrēšanas sistēmās, arī klientam šis process ir maksimāli vienkāršots,» skaidro Latvenergo pārstāve.
Arī Providus pētnieks, enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš uzskata, ka atrasto risinājumu var uzskatīt par veiksmīgu tāpēc, ka tas neuzliks būtiskus papildu pienākumus elektroenerģijas lietotājiem, un tā administrēšana nav sarežģīta.
Par klupšanas akmeni jaunajai sistēmai gan var kļūt fakts, ka daļai mazāk aizsargāto iedzīvotāju atbalsts tomēr var iet secen, jo, kā norādījusi Labklājības ministrija, maznodrošinātā statusu iedzīvotājiem katra pašvaldība piešķir pēc saviem ieskatiem, tāpēc virkne iedzīvotāju, kuri vienā pašvaldībā valsts atbalstam kvalificēsies, citā to nesaņems. Piemēram, Rīgā ģimene vai persona atzīstama par maznodrošinātu, ja tās vidējie ienākumi mēnesī uz cilvēku nepārsniedz valstī noteikto minimālo algu jeb 320 eiro, bet Jelgavā maznodrošinātā statuss netiek noteikts kā atšķirīgs no trūcīgā statusa. Pašvaldību pārstāvji uzsver, ka šī iemesla dēļ atbalsta piešķiršanas principi jāpārskata, un pašvaldības jau nākušas klajā ar aicinājumu politiķiem atbalstīt pensionāru organizāciju ierosinājumu paplašināt atbalstāmo elektroenerģijas lietotāju loku ar visiem pensionāriem.