«Personas, kas izmanto profesionālo fotoaparatūru, lai iegūtu kvalitatīvus attēlus, veic darbības, kas citiem skatītājiem traucē un apgrūtina norišu redzamību,» skaidro Inga Vasiļjeva, Dziesmu un deju svētku preses sekretāre. Viņa atzīst, ka, ņemot vērā iepriekš pausto neapmierinātību, šogad izveidota iespēja akreditēties ne tikai mediju pārstāvjiem, bet arī citiem autoriem. Aptaujātie fotogrāfi gan atzīst, ka ieviestā sistēma ir sarežģīta, no fotokameru īpašniekiem tiek prasīta motivācijas vēstule, kas pieteikšanos padara birokrātisku. Turklāt precīza informācija redzama, tikai atverot pieteikšanās anketu, savukārt publicētie noteikumi ir tādi paši kā mediju pārstāvjiem, tāpēc maldina potenciālos svētku dokumentētājus.
«Cerēju, ka pēc tiesas procesa KM apdomāsies un mainīs nostāju,» saka fotogrāfs Gatis Vanags, kura iniciētais tiesas process trīs gadu laikā beidzās bez rezultāta -tiesa nepieņēma nekādu tiesisku novērtējumu. Viņš norāda, ka jautājums esot aktuāls joprojām, jo iepriekš paustie argumenti neiztur kritiku un nav skaidra aizlieguma jēga.
«Vanaga lieta ir bezcerīga, jo valsts nekad neatzīs savu vainu,» uzskata fotogrāfs Arnis Balčus. Viņaprāt, KM nav izdarījusi nekādus secinājumus un arī šoreiz svētki tiek rīkoti «pa vecam». Lai gan pasākums tiek pozicionēts kā nacionālās identitātes stūrakmens, neesot skaidrs, kas no tā paliks pāri pēc 50 gadiem. A. Balčus uzskata, ka šis ir valsts nozīmes pasākums, kuru jātiecas vizuāli iemūžināt pēc iespējas dažādākos veidos, neliekot šķēršļus fototehnikas ienešanai. Viņaprāt, skatītāju traucēšanu iespējams novērst, labāk instruējot svētku norises koordinatorus, nevis apsargus pataisot par fotokameru speciālistiem un sarūgtinot svētku apmeklētājus.