«Tā, ko mēs redzam, ir otrā ordeņa pils, iepriekšējo rīdzinieki ieņēma un nopostīja līdz pašiem pamatiem, jo tā viņiem ļoti nepatika,» izrādot Rīgas pils pagalmus, galerijas un dārzu, stāsta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta vadītājs Jānis Ciglis. Pils galvenā daļa celta laika posmā no 1497. līdz 1515. gadam, un ir četrmalu būvbloks ar iekšējo pagalmu un torņiem stūros. Bruņinieku laikos pils pirmajā stāvā atradās saimniecības telpas, otrajā - kapela ar sakristeju, mestra telpas, ordeņa brāļu guļamistabas, bet trešais bija ieroču stāvs, ko izmantoja tikai aizsardzībai. J.Ciglis stāsta, ka turpmākajos gadsimtos pils tikusi «aplipināta» ar dažādām piebūvēm. Pēdējā no tām - Triju Zvaigžņu tornis - uzcelta ulmaņlaikos 1938. gadā.
15. maijā apmeklētāji varēs apskatīt daļu pils iekštelpu, Svina torni, dārzu, priekšpils vestibilu un pagalmu, kurā redzams pils vienīgais dekoratīvais elements - Madonnas un mestra Voltera fon Pletenberga ciļņi.
Rolands Majors, kurš pilī strādā kopš 1954. gada, atzīst, ka no tālienes pils var šķist vienmuļa, taču no iekšpuses tajā var saskatīt daudz dažādu sīku elementu, ar ko ir vērts iepazīties. Piemēram, agrāk pilij bijušas pazemes ejas, kas gan tagad ir aizbērtas.
Pils darbinieki cer nākotnē padarīt kompleksu daudz atvērtāku. Tagad to darīt kavē pils sliktais tehniskais stāvoklis. Kad varētu sākties pils atjaunošana, tās iemītnieki - Valsts prezidenta kancelejas un muzeju pārstāvji - nespēj prognozēt. Pašreiz šim mērķim līdzekļi nav atrasti.