Viņus visus vienoja kaut kas radniecīgs - ne tikai latgaliešu valoda, dzimtajā Baltinavas, Šķilbēnu, Viļakas izloksnē runāta, bet arī brīva, dabiska un nepiespiesta piederības apziņa savai dzimtajai vietai, kurā viņi labprāt paliktu. Baltinavas vidusskola ir viena no retajām skolām Latvijā, kurā jau ilgus gadus darbojas latgaliešu valodas un kultūrvēstures pulciņš skolas direktora Imanta Slišāna vadībā. Apledojušie un nekaisītie pierobežas ceļi todien mirdzēja gluži kā Nacionālā teātra rampa šīs sezonas populārākajā izrādē _Latgola.lv_, kas tapusi pēc baltinaviešu amatierteātra _Palādas_ vadītājas Anitas Ločmeles (Danskovītes) lugas _Ontans i Anne_ motīviem. Braucām uz Baltinavu, lai intervētu ilggadējo Ontana lomas tēlotāju Imantu Slišānu, taču viņš palūdza vispirms tikties ar saviem audzēkņiem.
Varētu teikt, ka latgaliešu valodai šis bijis tāds kā zvaigžņu gads - piešķirts starptautiskā standarta ISO639-3 individuālais kods LTG, kas paver jaunas iespējas šīs valodas lietošanai modernajās informācijas tehnoloģijās. Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijā izveidota darba grupa, lai izstrādātu priekšlikumus par nepieciešamo pasākumu nodrošināšanu latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanai, aizsardzībai un attīstībai. Pirmoreiz Latvijas vēsturē latgaliešu valoda iznāca uz Nacionālā teātra skatuves, un daudzi uzzināja, kur kartē atrodas Baltinava. Tomēr latgaliešu valodas un kultūras saglabāšana arvien galvenokārt balstās uz ļaužu saujiņas entuziasma.
Latviešiem dota liela bagātība, kuru tie nav īsti apzinājušies - divas vēsturiski izveidojušās literārās rakstu valodas. To abu saglabāšana un attīstība pirmām kārtām ir valsts reģionālās attīstības jautājums. Puiši no Baltinavas to ir apjēguši vēl pirms ministrijām.