Par saraksta līderi ir izraudzīts aptieku dibinātājs un briežu audzētājs Guntis Belēvičs. To, ka viņš vairāk nekā desmit gadus ir LZP biedrs, daudzi varbūt uzzināja tagad, jo G. Belēvičs uzmanību izpelnījās tajā īsajā brīdī, kad vadīja ar Tautas partiju un LPP/LC saistīto kustību Par labu Latviju!. Viņa kā Rīgas mēra kandidāta publisko pieteikumu pavadīja virkne populistisku solījumu, kas neradīja iespaidu, ka G. Belēviča vadībā Rīgas domes darbība būtu prognozējama. Taču LZP izraudzītā taktika - startēt atsevišķi un izraudzīties atraktīvu, pamanāmu saraksta līderi -, iespējams, ir attaisnojusies. No sākotnēji neveiksmei vēlēšanās lemtajiem politiskajiem spēkiem LZP ir visvairāk pietuvojusies iespējai iekļūt Rīgas domē.
Zaļās partijas sarakstā ir daudz pazīstamu uzvārdu. Zemnieku savienības pirmais numurs Armands Krauze reklāmās aicina ņemt piemēru no Jūrmalas pašvaldības, kuru vēl nesen vadīja uz LZP pārnākušais Gatis Truksnis, bet Jūrmalas zaļo nodaļas vairāku biedru iekļaušana Rīgas kandidātu sarakstā rada iespaidu, ka nodaļā ir nesaskaņas. Visticamāk, jaunpienācēja G. Trukšņa dēļ Jūrmalas sarakstā neatradās vieta citiem biedriem, par ko līdz vēlēšanām pretrunās iesaistītie nolēmuši nerunāt. Rīgā startē ne tikai bijusī Jūrmalas domes priekšsēdētāja Inese Aizstrauta, bet arī Armands Muižnieks, kura darbība saistīta ar tūrisma attīstību dažādos amatos.
Balvu un Gulbenes slimnīcu valdes locekle Alīda Vāne kļuva pazīstama laikā, kad strādāja Aizkraukles slimnīcā, 2010. gadā saņemot arī balvu Latvijas lepnums par Polijā cietuša Latvijas pilsoņa nogādāšanu un ārstēšanu Aizkrauklē. No LZP kandidē Banku augstskolas katedras vadītājs Jānis Grasis, ekonomikas doktors Jānis Ieviņš, kā arī vairāki radošo profesiju pārstāvji: Gunārs Binde, Arnis Līcītis, Edgars Račevskis, Arvīds Klišāns. Kandidātu vidū ir gan olimpietis, Jāņa Lūša sporta kluba valdes loceklis Voldemārs Lūsis, gan Vides aizsardzības kluba pārstāve Elita Kalniņa, gan bijušā partijas līdera un kādreizēja premjera Induļa Emša meita Līna Emse.
Latvijas Zaļā partija ir dibināta 1990. gada janvārī. To cilvēku vidū, kas izveidoja šo politisko spēku, bija arī Arvīds Ulme, kurš 1990. gadā balsoja par neatkarību. Viņš sarakstā pieteikts ar 59. numuru, bet kā 60. startē Askolds Kļaviņš, kurš joprojām strādā Rīgas domē - ir departamenta direktora vietnieks un Vides pārvaldes priekšnieks. Viņa spēja noturēties amatos arī Saskaņas centra un Gods kalpot Rīgai! valdīšanas laikā bija viens iemesliem aizdomām, ka LZP varētu kļūt Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) sabiedrotā. «Tas, ka Askolds Kļaviņš spēj noturēties domē bez jebkāda politiskā atbalsta, ir tikai, pateicoties viņa zināšanām,» apgalvoja LZP valdes priekšsēdis Edgars Tavars, kurš norādīja, ka, sarakstu veidojot, partija centusies izvairīties no caurkritušiem politiķiem. LZP ir neparasta vadības struktūra, jo tās politiskā vadība ir nevis valdes priekšsēdētāja, bet līdzpriekšsēdētāju Viestura Silenieka un Saeimas deputāta Raimonda Vējoņa rokās. Viņi pašvaldību vēlēšanās nestartē.