Resursu centra sievietēm Marta speciālistu komandas vadītājs Juris Dilba Dienai norādīja, ka pusē gadījumu, kad sievietes centrā vēršas ar sūdzībām par vardarbību, varmāka bijis alkohola reibumā un tieši atskurbtuvju trūkums esot vardarbību veicinošs faktors. «Tagad reizēm ir tā, ka, saņemot izsaukumu par varmāku, policija tikai konstatē faktu, bet pašu dzērušo neaiztur, jo nav īsti kur viņu likt,» viņš teica. J. Dilba atzina, ka teorētiski varētu šādus varmākas vest uz īslaicīgās aizturēšanas izolatoru, bet pirms pusotra gada bijis Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums par policijas izolatorā mirušu vīrieti, kura dēļ policisti dzērušos nelabprāt ved uz izolatoriem, jo medicīnisko palīdzību tajos nodrošināt nevar. Ja atskurbtuves nav un arī slimnīcas dzērušos un vardarbīgos atsakās ņemt pretī, neko padarīt nevar, viņš skaidro.
Valsts policijas (VP) Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Arvils Feierābends, kurš kā eksperts piedalījies pašreizējo plānu apspriešanā, Dienai atzina, ka situācija nav viennozīmīga. Ja vardarbība notiek alkohola iespaidā, vardarbīgā persona jānogādā atskurbtuvēs, kur tās atrodamas, vai citās iestādēs, kas pilda atskurbtuves funkcijas. Atsevišķos gadījumos tās var uzturēt īslaicīgās aizturēšanas izolatorā, tomēr tas vairāk paredzēts kriminālprocesa ietvaros aizturēto izvietošanai. Turklāt iereibušos var turēt šādās telpās tikai tad, ja persona ir spējīga adekvāti novērtēt savu veselības stāvokli. Policija šādas personas var turēt savās telpās ne ilgāk par 12 stundām, taču tai nav tam speciāli aprīkotu telpu.
Risinājums varētu būt grozījumi likumā Par policiju, kas paredz tiesības policijai uz rakstveida pieteikuma pamata liegt personai uzturēties mājoklī uz laiku līdz četrām darbdienām, ja tā apdraud citus savā dzīvesvietā dzīvojošos, norādīja A. Feierābends.
VM Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa Dienai atzina, ka atskurbtuvju tīkla izveide ir viens no tiem alkoholisma ierobežošanas plāna punktiem, par kuriem būs jāizšķiras valdībai.