Iepriekš augstā līmenī izskanējis, ka Latvija nezina, ko īsti vēlas no gaidāmās prezidentūras ES Padomē. Līdz lielajam notikumam atlicis vairs tikai pusgads. Vai ir skaidrs, ko vēlamies panākt no sava statusa?
Vienmēr esam zinājuši, ko gribam izdarīt prezidentūras laikā. Tāpat arī šobrīd darāmie darbi un sasniedzamie mērķi ir skaidri. Gada sākumā valdība ir apstiprinājusi trīs prioritāros prezidentūras virzienus - ES konkurētspēju, digitālo dienaskārtību un ES lomu globāli. Šie visi trīs jautājumi ir aktuāli ES kopumā, katrai dalībvalstij un arī Latvijai. Mūsu uzdevums ir atrast vislabākos instrumentus, lai piepildītu iecerēto šajos trīs virzienos. Tā būs pirmā lielākā iespēja starptautiski celt mūsu atpazīstamību un reputāciju. Ja veiksmīgi novadīsim prezidentūru, iegūsim ārkārtīgi lielu plusiņu klāt Latvijas vārdam. Būsim apliecinājuši, ka esam cienīgs starptautisks spēlētājs, nostiprināsim savu «atspēriena dēlīti».
Prezidentūras laikā Latvijā notiks arī ES Austrumu partnerības samits. Vai tas nav pārāk riskants uzdevums, ņemot vērā notikumus Ukrainā? Varbūt tieši šis samits var kļūt par iemeslu tam, lai Latvijas prezidentūru vēlāk dēvētu par neveiksmīgu?
Var izvirzīt vienkāršu mērķi un beigās pateikt, ka tas ir sasniegts. Šis nav tas gadījums. Austrumu partnerība ir ļoti sarežģīts process, un tās veiksme nebūs vienkārši vērtējama. Jau patlaban Austrumu partnerības politikā esam nopietns dzinējspēks, taču risinājums nav rodams sešu mēnešu laikā.
Līdzšinējo prezidentūru vērtējums gan bijis vienkāršs, proti, izvirzīti pēc iespējas vieglāki un sasniedzamāki mērķi, lai iegūtu labu vērtējumu.
Kamēr notikumi virzās gludi, cilvēki iesnaužas. Notikumi Ukrainā ir apgriezuši kājām gaisā ļoti daudzas jomas ne tikai ES. Tas ir jautājums par starptautisko drošību, ekonomiskajām attiecībām, demokrātiju, cilvēktiesībām, enerģētisko drošību. Tādēļ ir pārāk vienkāršoti runāt par mērķu nospraušanu un sasniegšanu sešu mēnešu laikā.
Valsts prezidents Andris Bērziņš iepriekš apšaubījis lielos tēriņus, ko Latvijai sagādās gaidāmā prezidentūra. Un, cik noprotams, punkts šīm šaubām nav pielikts. Līdz šim izskanējuši visdažādākie aprēķini visdažādākajos griezumos. Vai varat nosaukt gala skaitli, un kā tas izskatās uz citu prezidentūru fona?
Prezidentūras izmaksas varēsim pateikt gandrīz precīzi gada beigās, pavisam precīzi - pēc prezidentūras. Tieši šobrīd aktīvi meklējam līdzfinansējumu no ES institūcijām, dažādiem fondiem. Veidojas sadarbība ar uzņēmējiem, kuri varētu būt atbalstītāji. Vasaras beigās 2015. gada prezidentūras budžetu skatīs valdība, vēlāk - Saeima. Pilnīgi noteikti varu apliecināt, ka katru dienu tiek meklēta iespēja, lai izdevumi būtu pēc iespējas racionālāki. Tiek darīts viss iespējamais, lai maksimāli atslogotu valsts budžetu.
Vai prezidentūras atbalstītāji no privātā sektora ir jau zināmi?
Sarunas ir dažādās stadijās, ar dažiem esam tuvu finišam. Bet, pirms noslēgti līgumi, negribu teikt. Interese ir, sadarbība veidojas laba.
Valsts kontrole izteikusies, ka ar prezidentūrai ES Padomē paredzēto naudu nereti tiek apmaksāti regulārie izdevumi. Vai sekretariāts ar to saskaras, un vai tas ir pieļaujams?
Esmu daudzkārt runājusi ar Valsts kontroli par prezidentūras izdevumiem. Mums pilnībā saskan viedoklis, ka nav pieļaujama naudas tērēšana ikdienas vajadzībām un ar prezidentūru nesaistītām lietām. Ja ir konkrēti gadījumi, kad kāda ministrija vai iestāde izdarījusi kādu pārkāpumu, tie jāskata atsevišķi. Tie noteikti nav masveida gadījumi un nav attiecināmi uz visas prezidentūras budžetu. Darām visu iespējamo, lai maksimāli samazinātu prezidentūras izdevumus, nav pieļaujams, ka nauda aizietu neceļos.
Esat saskārusies ar šādiem gadījumiem vai Valsts kontroles teiktais bija jaunums?
Par konkrētiem gadījumiem mums informācijas nav, jo tāds nav sekretariāta darba raksturs. Kopā ar ministrijām veidojam budžetu konkrētām vajadzībām un tad lūdzam valdībai finansējumu iedalīt. Mums nav juridisku instrumentu, lai redzētu, tieši kā iestādes izmanto prezidentūras līdzekļus, tas ir Valsts kontroles uzdevumus. Tā ir katras iestādes vadītāja atbildība tērēt naudu atbilstoši mērķiem.
Valsts prezidents ne tikai apšaubījis gaidāmos tēriņus, bet arī paudis neizpratni, kāpēc Latvijai vajadzīgs prezidentūras sekretariāts, kurš dublējot Ārlietu ministrijas funkcijas. Vai jums divu gadu laikā ir izdevies tikties ar prezidentu, lai paskaidrotu viņam savas funkcijas?
Ar Valsts prezidentu nav nācies tikties, bet ar viņu bieži tiekas ārlietu ministrs. Ceru, ka neskaidrības, ja tādas bijušas, ir atrisinātas. Ar Ārlietu ministriju ik dienu strādājam cieši kopā, šobrīd ne par kādu dublēšanos runāt nevar, katram ir savi pienākumi. Prezidentūras sagatavošana un norise ir specifisku un nestandarta uzdevumu kopums. Ja neiedziļinās būtībā, tad liekas, ka to var izdarīt jau esošās institūcijas. Tomēr nepieciešami papildu cilvēki. Institucionālos modeļus valstis izvēlas dažādus, piemēram, dažviet sekretariāti, departamenti vai biroji tiek veidoti Ārlietu ministrijā, citur - premjera birojā.
Kā tīri tehniski rit gatavošanās prezidentūrai, vai tiekat ar visu galā?
Droši un ar pārliecību varu apgalvot, ka man nav bažu un neredzu riskus, kuru dēļ nākotnē varētu rasties problēmas. Praktiskā sagatavošanās rit saskaņā ar iepriekš izstrādātu grafiku un plānu, kas 2012. gadā apstiprināts valdībā. Ir virkne iepirkumu, kas noslēgušies, virkne vēl ir procesā. Piemēram, patlaban aktīvi norit darbs pie prezidentūras mājaslapas izstrādes, tikko noslēdzies lielais iepirkums par pakalpojumiem, kas saistīti ar viesnīcām un transportu. Procesā ir iepirkumu procedūra par autotransportu vadītājiem. Ciešs ikdienas darbs norit ar Latvijas Nacionālo bibliotēku. Veiksmīgi noslēgts sarunu process ar ES Tulkošanas ģenerāldirektorātu par tulkošanu prezidentūras laikā. Mediju centrs top saskaņā ar grafiku. Minu spilgtākos piemērus, bet process virzās uz priekšu veiksmīgi - ne vienmēr vienkārši, bet risinājumi ir atrasti.